Aizkraukles pagasta iedzīvotāja Elga Kairiša kādu dienu pļavā ieraudzīja lielu savērptu maisu, pilnu ar melniem kāpuriem.
“Tādu maisu ar melniem tārpiem nekad iepriekš nebiju redzējusi. Sabijos, ka tie varētu būt dārza kaitēkļi, tādēļ nofotografēju un pēc tam viņus sadedzināju ar visu maisu,” stāsta Elga Kairiša.
Latvijas Dabas muzeja Entomoloģijas nodaļas vadītājs Nikolajs Savenkovs, apskatījis fotogrāfiju, informē, ka tie ir bērzu vērpēja (Eriogaster lanestris) kāpuri. “Tauriņi lido aprīļa naktīs, un mātītes tad arī dēj olas. Šai sugai raksturīgi, ka šie kāpuri no tīmekļiem veido ligzdu un dzīvo kolonijās, tādējādi sevi pasargājot. Citu sugu kāpuri dzīvo atsevišķi,” stāsta Nikolajs Savenkovs. “Vienā kolonijā ir viss vienas mātītes dējums — vairāki desmiti kāpuru. Var būt arī pat piecdesmit kāpuru. Viņi barojas tikai naktī, ēdot lielākoties savvaļas koku un krūmu, piemēram, bērzu un kārklu, lapas, bet dienā slēpjas izveidotajā tīmekļu maisā, kas nodrošina aizsardzību. Kad viņi izaug līdz kāpura attīstības stadijas beigām, izklīst dažādās vietās un iekūņojas līdz pavasarim. Aprīlī no kūniņām izlido tauriņi. Mātīšu uzdevums ir atrast sev “precinieku” un sadēt oliņas. Tauriņu mūžs ir īss — apmēram nedēļa, un šajā laikā viņi dabai nekādu kaitējumu nenodara. Latvijā tā ir diezgan reta suga, kaut gan sastopama dažādās Latvijas vietās,” stāsta Nikolajs Savenkovs. Vai kāpurus vajag iznīcināt? Nikolajs Savenkovs iesaka kāpurus neaiztikt, jo augļu vai sakņu dārzam viņi nekādu kaitējumu nenodara, bet savvaļas koku lapas atkal ataug.