Mazzalvietes Vitas Beņķītes vaļasprieks ir rokdarbi. Viņas jaunākā aizraušanās ir cepuru tamborēšana.
Mazzalvietes Vitas Beņķītes vaļasprieks ir rokdarbi. Viņas jaunākā aizraušanās ir cepuru tamborēšana. Nesen tās varēja apskatīt izstādē Mazzalves pagasta padomes zālē, kur bija izlikti daudzu mazzalviešu darinājumi.
Meitenes adīt un tamborēt lielākoties iemācās rokdarbu stundās skolā. Taču bērnībā Vitas kundze tik čakla rokdarbniece nemaz nebija. Interese par šīm lietām radās vēlāk. Tamborēt, lasīt rakstus un veidot rokdarbu formas Beņķītes kundzei iemācīja draudzene. Kolhoza laikā, strādājot tā saucamajā svaru būdā, šai nodarbei atlika daudz laika. “Tagad gan ar to nodarbojos garajos ziemas vakaros, sēžot pie televizora. Nu rudens darbi apdarīti, un pirksti jau sāk niezēt pēc kāda darbiņa,” stāsta mazzalviete.
Reiz vīra māsa Vitas kundzei sacīja, ka nolēmusi tamborēt cepuri. Mazzalviete nodomāja: “Es taču arī varu pamēģināt!” un ķērās klāt. Pirmajai cepurei viņa pamatam izvēlējās tumši sarkanu dziju, kuru savija kopā ar spurainiem baltiem diegiem. Līdz ar to arī cepure iznāca tāda spuraina. “Pagastā sievas, ieraudzījušas manu cepuri, prasīja, kur tādu dabūju. Atzinos, ka pati tamborēju. To uzzinājušas, cepures sev pasūtīja vairākas mazzalvietes,” stāsta rokdarbniece. Sev, meitai un citām kundzēm darinātas gan platmales, gan beretes, gan micītes. Meita reiz pasūtījusi cepuri ar bizēm.
Cepuru formas rokdarbniece izdomā pati, “pašpiko” no citu dāmu galvassegām vai noskata kādā preses izdevumā. Jaunu ideju ģenerēšanai lieti noder abonētie rokdarbu žurnāli. “Ja kaut ko esmu iesākusi darināt, gribu to pēc iespējas ātrāk pabeigt. Ja rokdarbā nav kļūdu un veidotais man pašai patīk, cepuri varu notamborēt vienā vakarā. Taču ir gadījies, ka iesāktais jāizārda, jo, piemēram, izvēlētajam rakstam ņemta nepiemērota dzija,” piebilst Vita Beņķīte.
Mazzalvietei patīk arī adīt. Ziemā, protams, ģimenē lielākais pieprasījums ir pēc vilnas zeķēm, kuras ātri noplīst, un cimdiem. Viņa ada arī svīterus, kuru darināšanai mazāk izvēlas sarežģītus krāsu salikumus, vairāk — interesantus rakstus. Veikts arī kāds eksperiments. “Zeķes parasti ada, bet es mēģināju tamborēt. Valnītis izrādījās neelastīgs, un tādu zeķi grūti dabūt kājā. Tāpēc laikam no zeķu tamborēšanas nekas neiznāks,” nosmej mazzalviete.
