Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ izsludinot ārkārtas situāciju gan Valkas, gan Valmieras novadā, ārkārtas situācijas zona savienosies ar Latgalē noteikto zonu, tādējādi iekļaujot visu pierobežu ar Krieviju un Igauniju — informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis.
Par ārkārtas situācijas izsludināšanu Valkas un Valmieras novadā valdība lems šodien, izskatot Zemkopības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu.
Jautāts, kā ĀCM infekcija varēja no Latgales reģiona nonākt Vidzemē, Balodis norādīja, ka primāri jautājums ir par to, kā infekcija nonāca meža dzīvniekos. PVD veiks pārbaudes visā apkārtnē saistībā gan ar cūkkopību, gan kautuvju darbību, lai noskaidrotu, vai kādi produkti nav nonākuši mežā.
Pagaidām ir skaidrs, ka mājas cūku inficēšanās visdrīzāk notikusi ar zaļbarību — zirņiem, ko pļāva un baroja cūkām. Šajos zirņos ganījušās arī mežacūkas.
Par to, kā ĀCM nonācis meža dzīvniekos, ir vairākas versijas. Iespējams, notikusi mežacūku virzīšanās no Krievijas puses, kas līdz šim nav konstatēta, vai arī infekcijas izplatība saistībā ar Latgali — piemēram, kāds inficēts materiāls nonācis mežā cūkkopības, gaļas pārstrādes vai kaušanas darbību rezultātā. Trešā versija ir, ka meža dzīvnieku populācijā sērga nonākusi tāpēc, ka indivīds izmetis inficētus pārtikas produktus ceļa malā vai citur dabā.
Tāpat Balodis paudis viedokli, ka, cenšoties ierobežot ĀCM vīrusa izplatību, nāksies kontrolēti iznīcināt mežacūkas, pretējā gadījumā vīruss iznīcinās viņu populāciju, līdzi paņemot arī cūkkopību un gaļas pārstrādes nozari.
Jautāts, kad varētu izdoties ierobežot mēra izplatību, Balodis sacīja, ka viss atkarīgs no tā, kā PVD inficētajā zonā tiks galā ar mežacūku populāciju.
“Jautājums par medībām noteikti būs jāizskata, ja slimība izrādīsies endēmiska, proti, izplatīsies mežacūku populācijā. Lai to nepieļautu, populācijai jābūt mazai, turklāt nevis dažu mēnešu, bet gan gadu garumā. Pretējā gadījumā mežacūkas dabiskā veidā iznīcinās mēra vīruss, “paraujot” līdzi vairākas nozares, sākot ar cūkkopību, dzīvnieku kautuvēm, barības ražošanu un beidzot ar gaļas pārstrādi. Tad sekas nav prognozējamas,” sacīja Balodis.
Viņš arī norādīja, ka mežacūkas nedrīkstēs šaut intensīvi, jo tad viņas panikā migrēs uz pārējiem mežiem.
“Jautājums par to, kā šauj. Nekādā gadījumā nav runa par iešanu mežā ar suņiem vai dzinējiem. Ja medības notiek uz gaidi — šaujot mežacūku kartupeļu laukā, kur viņa rok, vai pie barotavas, tad viss ir kārtībā,” sacīja PVD vadītājs.
Tāpat viņš sacīja, ka pastiprinātai mežacūku izšaušanai tiks izmantots miljons eiro, ko jau februārī ziedoja VAS “Latvijas valsts meži”, savukārt finansējums analīžu veikšanai pagaidām tiks meklēts PVD budžetā.
