Aizkraukles novada dome apstiprināja pārskatu par
2015. gada pašvaldības budžeta izpildi un šīgada budžetu. Šīgada budžets ir apmēram tikpat liels, cik pagājušajā gadā.
Aizkraukles novada domes finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja, galvenā ekonomiste Zinaīda Krūmiņa informē, ka 2015. gadā budžeta ieņēmumi bija 8,7 miljoni eiro un izlietoti 8,4 miljoni eiro, gada beigās bija 837 tūkstošus eiro liels atlikums. Šogad paredzēts ieņemt 8,06 miljonus eiro un izdot 8,36 miljonus eiro.
Cirsmu naudu izlietos kapličai
Līdzekļu atlikums vienmēr tiek ieplānots, lai sekmīgi varētu uzsākt nākamo gadu, tomēr ne tik liels. Šoreiz tas tādēļ, ka pērn ieņēmumi bija lielāki, nekā plānots, kā arī izdevās ietaupīt. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) bija saņemts par 38,7 tūkstošiem eiro vairāk, savukārt nekustamā īpašuma nodoklis — par 15 tūkstošiem eiro vairāk. 93 tūkstošus eiro pašvaldība ieguva par koku ciršanas tiesību izsoli Aizkraukles pagastā. Visas cirsmas gan neizdevās izsolīt — pēdējā atkārtotā izsole nenotika, jo nepieteicās neviens pretendents. Par cirsmām iegūto naudu plānots izlietot Aizkraukles kapličas remontam un tās apkārtnes sakopšanai, laukuma bruģēšanai, soliņu un citu labiekārtojuma elementu izvietošanai. Labiekārtošanas tehniskais projekts vēl ir izstrādes stadijā.
Būs gan nojumes, gan datori
Savukārt IIN pārpildes naudu izlietos dažādām vajadzībām. Novada kultūras nama kolektīviem tērpu un aksesuāru iegādei piešķirti 4,8 tūkstoši eiro, vajadzības gan ir krietni lielākas — pat vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. Dažos bērnudārzos būvēs nojumes — “Auseklītī” (13 tūkstoši eiro), “Zīlītē” (6,5 tūkstoši eiro), kā arī pagasta sākumskolā (6,5 tūkstoši), savukārt bērnudārzā “Saulīte” labiekārtos apkārtni (3,2 tūkstoši), nauda piešķirta datoru iegādei 1. vidusskolai (viens tūkstotis), ģimnāzijai (2,5 tūkstoši), pilsētas sākumskolai (1,5 tūkstoši). Novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums atzina, ka datortehnoloģijas attīstās, skolu datori noveco, un aprīkojums jāatjauno pakāpeniski, lai pēkšņi visu nevajadzētu pirkt vienā gadā.
Ziema ļauj ekonomēt
Pērn līdzekļus izdevās ietaupīt siltās ziemas dēļ — mazāk naudas vajadzēja pašvaldības iestāžu apsildei, kā arī ielu un ceļu kopšanai. Tomēr pašvaldības iestādes ietaupīto lieki netērē — ja kas paredzēts konkrētam mērķim, tam tas jāatstāj vai arī to drīkst tērēt tikai pēc saskaņošanas ar pašvaldību. Līdzīgi ir ar darbinieku algu fondu — gada sākumā tas bija ieplānots lielāks, ar rezervi, lai slimību gadījumā varētu izmaksāt likumā paredzēto slimības pabalstu un algu aizvietotājiem. Tomēr viss nav iztērēts. Lielākos budžeta izdevumus veido tieši pašvaldības un tās iestāžu, tajā skaitā skolu, bērnudārzu, sporta centra darbinieku atlīdzība — pērn tai tērēti 5,4 miljoni eiro jeb 62%. Līdz ar minimālās algas palielināšanu un algu fonda paaugstināšanu par 7% šogad būs arī lielāki izdevumi algām.
Saņems “donornaudu”
Šogad paredzēts ieņemt 8,06 miljonus eiro un izdot 8,36 miljonus eiro. Tā kā valsts mērķdotāciju izglītības iestādēm gada sākumā piešķir tikai astoņiem mēnešiem, paredzams, ka gada beigās budžeta ieņēmumi un izdevumi būs vēl lielāki. Gada beigās līdzekļu atlikumam jābūt vismaz 256,5 tūkstošiem eiro.
Zinaīda Krūmiņa informē, ka līdz 2010. gadam Aizkraukles novads bija Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda donors, ik gadu tajā veicot iemaksas. Pēc tam, krīzes laikā, pašvaldība tajā neko nemaksāja un arī neko nesaņēma, bet šogad pirmo reizi no fonda saņems 302 tūkstošus eiro. Pašvaldība nav kļuvusi trūcīgāka nekā gadu iepriekš — “donornaudu” tā saņems tādēļ, ka valstī ir ieviests jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis. Saskaņā ar to naudu no izlīdzināšanas fonda saņems lielākā daļa Latvijas pašvaldību.
Pašvaldība 2014. gadā saņēma 4,8 miljonus lielu IIN, 2015. gadā — 4,9 miljonus eiro. Šogad tā plāns ir 5,04 miljoni eiro, plānu nosaka Finanšu ministrija. Par IIN un mērķdotācijām, kā arī citiem ieņēmumiem, tiks nodrošināts pašvaldības un visu tās iestāžu darbs un uzturēšana, kā arī aizņēmuma atmaksa. Šīgada 1. janvārī summa, kas pašvaldībai vēl jāatmaksā Valsts kasē, bija 6,42 miljoni eiro, tā sadalīta 20 gadiem. Pērn kopā ar procentiem atmaksāti 389,2 tūkstoši eiro. Līdzīgi būs arī šogad.
Jāpārvieto kolektors
Kādus remontdarbus šogad plānots veikt? Novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs informē, ka šogad un nākamgad iecerēts pārbūvēt Gaismas ielu visā tās garumā un Jaunceltnes ielu no apļa līdz Enerģētiķu ielai. Pašvaldība cer piesaistīt Eiropas fondu naudu, kā arī plāno aizņemties Valsts kasē. No jauna jāizbūvē komunikācijas, jāpārbūvē ielas klātne. Būvdarbi tik drīz gan nesāksies — šonedēļ plānots izsludināt iepirkumu tehniskā projekta izstrādei.
Pilsētas kanalizācijas kolektors, kas ir privātajā teritorijā Gaismas ielā uz “Aizkraukles ūdens” pusi, jāpārceļ uz citu vietu, jo teritorija ir aizaugusi ar krūmiem, pārpurvojusies, ir apgrūtināta kolektora apkope, kas nākotnē var radīt problēmas ar notekūdeņu novadīšanu pilsētā. Ir izstrādāts tehniskais projekts un drīzumā tiks izsludināts iepirkuma konkurss. “Kolektora pārbūve nodrošinātu inženierkomunikāciju pieejamību šajā teritorijā un veicinātu tās attīstību pilsētas plānojumā paredzētajam mērķim — rūpnieciskās ražošanas objektu apbūvei,” saka Zēberga kungs.
Ielu pārbūvei Eiropas līdzekļus izdosies piesaistīt, taču kolektora pārvietošanai uz citu vietu pagaidām šādu līdzekļu nav. Būvdarbiem Jaunceltnes un Gaismas ielā vajadzīgs vairāk par trijiem miljoniem eiro.
Šogad plānots pārbūvēt Spīdolas ielas 3. mājas iekšpagalmu, tehniskais projekts ir izstrādāts, un tuvāko divu nedēļu laikā pašvaldība izsludinās iepirkumu par būvdarbu veikšanu. Laukumā starp mājām Spīdolas ielā 3, Gaismas 4 un Gaismas 2 ieplānots sakārtot bērnu rotaļu laukumu ar smilšu kasti un šūpolēm.
Šogad iecerēts pabeigt 1. vidusskolas piebūves tehniskā projekta izstrādi. “Ļoti ceram, ka jau šogad izdosies izsludināt iepirkuma konkursu. Piebūves celtniecībai nepieciešams ap 1,5 miljoniem eiro, plānots, ka varēsim piesaistīt Eiropas finansējumu,” saka Zēberga kungs.
Privātmājām vajadzīgs kanalizācijas atzars
Saņemto dabas resursa nodokļa naudu pašvaldība drīkst izlietot tikai vides sakārtošanai. Pagājušajā gadā 29,8 tūkstoši eiro izlietoti pašvaldības uzņēmuma “Aizkraukles ūdens” pamatkapitāla palielināšanai, jo uzņēmumam bija jāatmaksā aizņēmums par ūdensvadu tīkla rekonstrukciju. Plānots, ka līdz 2017. gadam no dabas resursu nodokļa naudas izdosies sakrāt ap 40 tūkstošiem eiro pilsētas dīķa tīrīšanai. Jautājums par bebriem, kuri grauž kokus ap pilsētas dīķi, joprojām nav atrisināts. Pagaidām nograuztos kokus atstāj tālākai graušanai, lai bebri neaiztiktu augošos kokus.
Atzara izbūvei ūdens un kanalizācijas maģistrālajam tīklam Baznīcas ielā paredzēti 14,5 tūkstoši eiro. Einārs Zēbergs informē, ka Baznīcas ielas labajā pusē, kur ir plašs privātmāju rajons, ir iespēja mājas kanalizācijas cauruļvadu pieslēgt kopējam pilsētas tīklam, pievads savulaik izbūvēts ar Eiropas līdzfinansējumu. Taču ielas kreisajā pusē virzienā uz luterāņu baznīcu pagaidām to nevar izdarīt. Arī tur ir uzbūvētas privātmājas, kuras nevar nodot ekspluatācijā, jo nav pieslēguma kopējam tīklam, kā tas paredzēts tehniskajos noteikumos. Šī iemesla dēļ šogad jāizbūvē apmēram 40 metru garš atzars. Eiropas finansējuma tam nav.
Notiks pagasta diena un sacīkstes Daugavā
Pašvaldība pērnā gada vasarā nodrošināja iespēju pensionāriem bezmaksas braucieniem satiksmes autobusā uz dārziem “Lielziedos” un pagastā. Šāda iespēja būs arī šovasar.
Pērn papildu valsts nodrošinātajiem 1,42 eiro ēdināšanai 1.— 3. klases audzēkņiem pašvaldība piemaksāja katram skolēnam 0,53 eiro, nodrošinot bezmaksas ēdināšanu skolēniem no 4. līdz 6. klasei un launagu 50 centu vērtībā. No 1. septembra 4. klašu skolēnu ēdināšanā iesaistījās valsts. Arī šogad šī kārtība paliks tāda pati.
Pērn sociālajiem pabalstiem iztērēti 539 tūkstoši eiro, lai gan bija ieplānots vairāk — ap 600 tūkstošiem. Siltās ziemas dēļ apkures pabalstiem vajadzēja tērēt mazāk, līdz ar to radās ietaupījums. Arī šogad pabalstiem ieplānots ap 600 tūkstošiem eiro.
Kultūras un sporta pasākumiem šogad piešķirts vairāk naudas nekā pērn, jo plānā iekļauti tādi jauni pasākumi, kādu iepriekš nav bijis. Piemēram, šogad paredzēta Pagasta diena, kurai ieplānoti 2300 eiro. Vairāk naudas nekā pērn (četri tūkstoši eiro) piešķirts Līgo svētkiem “Kalna Ziedu” pilskalnā. Oktobrī plānots senioru dienas pasākums, kāds iepriekš nav bijis, un tam piešķirts 500 eiro. Decembrī notiks biedrību forums, tam atvēlēti 650 eiro. “Aizkraukles novadā ir ap 60 biedrību, gribam pulcināt to aktīvistus kopā un pateikties viņiem par darbu, kā arī izzināt viņu pieredzi,” stāsta novada kultūras nama direktore Anta Teivāne.
Skolēniem pilsētas kultūras namā paredzēta valsts SIA “Latvijas koncerti” rīkotā koncertprogramma “Kā zvēri Daugavu raka”. Tai ieplānots 1850 eiro, bet lielāko daļu summas iecerēts atgūt par biļetēm.
Notiks arī daudzi pasākumi, pie kuriem jau esam pieraduši, piemēram, tradicionālais ikgadējais neprofesionālo dziedātāju konkurss “Klusie ūdeņi”, teātru festivāls “Ūsiņdienas” un citi.
Sporta pasākumi notiks līdzīgi kā pērn, to ir daudz, bet ir arī kāds jaunums — šovasar Aizkrauklē paredzēts Eiropas kausa izcīņas posms ūdensmotosportā, un pašvaldība šim mērķim piešķīra četrus tūkstošus eiro. Organizatori finansiālo atbalstu lūdza krietni lielāku, taču pašvaldība no budžeta tik daudz līdzekļu nevar piešķirt. ◆
