Šīgada aprīlī izveidota biedrība “Latvijas pirts”, kuras dibinātāja ir vides veselības saimniecības “Janavas” īpašniece Anta Kučere no Kokneses.
Šīgada aprīlī izveidota biedrība “Latvijas pirts”, kuras dibinātāja ir vides veselības saimniecības “Janavas” īpašniece Anta Kučere no Kokneses. Pirts dienā, ko nesen organizēja šajā saimniecībā, interesenti varēja uzzināt daudz vērtīga par jaundibināto organizāciju, tās biedriem, par pirti kā tūrismu veicinošu objektu, kā arī apgūt dažādas pirtī iešanas gudrības un pēršanās iemaņas.
Grib atjaunot pirtnieka profesiju
Biedrības “Latvijas pirts” darbības galvenais mērķis ir veicināt pirts pakalpojumu nozares attīstību. Biedrībā ir apvienojušies cilvēki, kuri savā saimniecībā vai uzņēmumā jau ilgstoši piedāvā pirts pakalpojumus, ir uzkrājuši daudzveidīgu pieredzi par latviešu pirti kā vietu, kur cilvēks var uzlabot fizisko un garīgo veselību, veicinot veselīgu dzīvesveidu.
Biedrības dibinātāji arī vēlas atjaunot Latvijā pirtnieka profesiju un iemācīt pirts īpašniekiem ar šo nozari pelnīt naudu. “Latvijas pirts” dibinātāji cer piesaistīt finansējumu pirmo pirtnieku apmācības kursu rīkošanai. Kursos pirtnieka arodu varētu apgūt trijos līmeņos, un atbilstoši iegūtajam līmenim pirtnieks varētu arī prasīt maksu par saviem pakalpojumiem. Pirtnieki iecerējuši Latvijā veidot vienotu pirts pakalpojumu tirgu, jo šobrīd Rīgā un laukos maksa par vienu un to pašu pakalpojumu atšķiras par vairākiem desmitiem latu.
Jāveido vienots tirgus
Biedrības “Latvijas pirts” dibinātāja Sandra Stumbre stāsta:
— Galvaspilsētā cilvēki par stundu pirtī ir gatavi maksāt 30 latu, bet laukos viņi rauc degunu, ja paprasa desmitnieku. Tā nedrīkstētu būt. Jāsaprot arī tas, ka šodien atpūtniekiem un tūristiem nevar piedāvāt tikai izkurinātu pirti vien. Tūristi un arī vietējie ceļotāji grib kaut ko vairāk par slotiņām un pasēdēšanu uz lāvas. Pēršanās pirtī ir viena no latviešiem raksturīgajām tradīcijām, kāda ir reti kur citur pasaulē. Tāpēc pirts īpašniekiem jādomā, ko cilvēkiem vēl var piedāvāt, lai viņi šajā vietā uzkavētos pēc iespējas ilgāk un atgrieztos vēl. Viens no šādiem “bonusiem” būtu profesionāla pirtnieka un arī masiera pakalpojumi. Var būt arī dažādi līdzekļi veselības uzlabošanai un ķermeņa kopšanai, ekoloģiski tīra pārtika, ārstniecības augu tējas un citas lietas. Svarīgākais — tam visam jābūt latviskam, iegūtam un izgatavotam tepat Latvijā. Nav nozīmes piedāvāt latviešu pirti un ķermeņa skrubi no Nāves jūras.
Gatavo īpašu tēju
Pirts dienā “Janavās” varēja apskatīt arī mājas saimnieku Antas un Viļņa Kučeru iekārtoto pirti, nopērties tajā, vērot, kā ar slotiņām rīkojas profesionāļi, iegādāties nupat iznākušo grāmatu un kompaktdisku “Latviešu tradicionālā pirts”, kā arī uzzināt daudz vērtīga par zemestauku un ezera dūņu ārstniecisko ietekmi.
Anta Kučere stāsta: “Kopš radās idejas dibināt pirts biedrību, arī mēs sākām domāt, ko varētu piedāvāt savā saimniecībā. Tā kā iekārtojām pirti un izīrējam to nelielām kompānijām, pati vēlos apgūt pirtnieces profesiju. Mūsu tēju klāstu papildinājusi pašu gatavotā pirts tēja. Sadarbojamies arī ar Alvi Stankeviču, kurš piedāvā izmantot dziednieciskās sapropeļa dūņas.”
Ārstnieciskās ezera dūņas
Vingrošanas, pirts un veselīga dzīvesveida propagandētājs Alvis Stankevičs uzsver, ka pirtī iešana ir līdzeklis, kā tikt galā ar dažādām veselības problēmām. Papildu citām pirts procedūrām viņš iesaka pēc iešanas pirtī lietot sapropeļa jeb ezera dūņas. Tās ir ideāls līdzeklis kalcija un magnija papildināšanai kaulos, tās uzlabo matu augšanu un izturību, kā arī novērš nagu lūšanu. Sapropeļa dūņas arī kavē ādas novecošanos, attīra un atjauno šūnas.
Stankeviča kungam pašam pieder pirts, un viņš arī lasa lekcijas par pirti kā veselīga dzīvesveida sastāvdaļu. Pirts dienā “Janavās” viņš un vēl viens profesionāls pirtnieks Arnis Ozoliņš demonstrēja pēršanas prasmi, un semināra dalībnieki par to bija sajūsmā. Arī viņš uzskata, ka pirtī klientiem jāpiedāvā plašs pakalpojumu klāsts. “Pie manis ierodas ļoti daudz klientu. Bieži daudziem jāatsaka, jo nav vietas. Labprāt sadarbotos ar citiem pirtniekiem, taču Latvijā nav vienotas informācijas sistēmas, lai varētu uzzināt, kur un ko piedāvā. Un reti kurš arī piedāvā ko vairāk par izkurinātu pirti. Pats apzvanīju vairākas un par to pārliecinājos,” stāsta Alvis Stankevičs.
