“Vai Jaunjelgavā no 1. marta vairs nebūs sabiedriskās pirts?” jautā kāds vīrs no Jaunjelgavas. Pirts būs, tikai martā beidzas Jaunjelgavas novada domes un līdzšinējās pirts apsaimniekotājas — zemnieku saimniecības “Arona” — noslēgtais termiņš par pirts nomu.
Jaunjelgavietis, kurš zvanīja redakcijai, apgalvoja, ka no 1. marta Jaunjelgavā grasās slēgt pirti un izteica pārmetumus pašvaldībai, ka tā neiegulda līdzekļus pirts atjaunošanā. Pirts ēka ir Jaunjelgavas novada domes īpašums, bet to iznomā uzņēmējam, kurš apņemas nodrošināt sabiedriskās pirts darbību.
Jaunjelgavas novada domes izpilddirektors Uldis Albiņš bilst, ka runas par pirts slēgšanu ir nepamatotas — tā darbosies tāpat kā līdz šim, un pašvaldība darīs visu, lai šo pakalpojumu saglabātu. Taču 1. martā beidzas līgums ar līdzšinējo pirts nomnieci — zemnieku saimniecību “Arona”. Tās īpašnieks Vilis Mackevičs jau vairākus gadus nodrošina pirts darbību, un, iespējams, viņš ar apmeklētājiem pārrunājis faktu par līguma beigām, tāpēc arī radies šāds pārpratums.
Jaunjelgava ir viena no retajām vietām, kur aizvien darbojas sabiedriskā pirts. To apmeklē ne tikai Jaunjelgavas, bet arī citu novadu iedzīvotāji. Uldis Albiņš atzīst, ka pirms diviem gadiem, mēģinot pilnveidot un paplašināt pirts sniegto pakalpojumu jomu, Jaunjelgavas novada dome rīkojusi pirts nomas tiesību izsoli. Sākotnēji tai pieteikušies pat trīs pretendenti, līgums noslēgts ar kādu jaunu uzņēmēju, kuram bijis perspektīvs attīstības plāns pirts darbības uzlabošanai un pilnveidei. Taču idejas tā arī palika tikai uz papīra, pirts darbība apsīka, un pēc gada atkal noslēgta vienošanās ar iepriekšējo ēkas nomnieci — zemnieku saimniecību ‘‘Arona’’, kura arī patlaban nodrošina sabiedriskās pirts pakalpojumus.
Izpilddirektors noliedz, ka pašvaldība nerūpētos par savu īpašumu. Jau izveidota tāme, lai veiktu ēkas jumta maiņu, un šī gada budžetā tam ieplānos līdzekļus. Tāpat arī domes Attīstības un projektu nodaļai dots uzdevums meklēt iespējas piesaistīt projektu līdzekļus pirts ēkas sakārtošanai un pakalpojuma sniegšanas pilnveidei. “Nevar noliegt, ka pirts ir diezgan sliktā kārtībā,” saka Uldis Albiņš. “Tā būtu jāremontē, jo telpās flīzes ir vēl no padomju laikiem. Tāpat būtu jāmaina krāsnis un jāveic citi darbi, bet tam vajadzīgi lieli ieguldījumi.”
“Pirts mums ir vajadzīga,” uzskata izpilddirektors. Tās pakalpojumus izmanto arī maznodrošinātie iedzīvotāji, pirts apmeklējumu viņiem apmaksā no sociālā budžeta līdzekļiem. Ir noteiktas stundas nedēļas nogalē, kad pirti apmeklē sievietes un kad vīrieši, un tā izmantojama ikvienam cilvēkam.
“Par pirts nomu prasām ļoti minimālu maksu, un cerējām, ka nomnieks veiks remontdarbus. Viņš ir nomainījis lāvas, arī šis darbs ir lietderīgs. Gribētos, lai atrastos kāds uzņēmīgs cilvēks, kurš piekristu saimniekot pirtī, uzturēt tur kārtību un tīrību,” saka izpilddirektors. Tā kā laika ir maz — tikai mēnesis, tad visdrīzāk 1. martā tiks pagarināts līgums ar pašreizējo pirts nomnieku. Gada laikā iecerēts par pašvaldības līdzekļiem pirti uzlabot, bet nākamajā pavasarī, iespējams, atkal varētu spriest par iespēju rīkot nomas tiesību izsoli.
“Pagaidām mums jābūt pateicīgiem, ka ir cilvēks, kurš pirti kurina un nodrošina vismaz minimālās prasības, lai tā varētu darboties. Citādi pirts būtu jāaizver, pagaidām mums jāpriecājas par to, kas ir,” piebilst Uldis Albiņš. ◆
