Kokneses pagasta “Bļodiņu” saimniekam Pēterim Laduzānam, pirtiņu meistaram, piedienētos apzīmējums “meklētājs”.
Kokneses pagasta “Bļodiņu” saimniekam Pēterim Laduzānam, pirtiņu meistaram, piedienētos apzīmējums “meklētājs”.
Sulīga valoda, kā pipari asi salīdzinājumi, kas nav grābti no gaisa vai izlasīti gudrās grāmatās, bet gan pārdomāti un izdzīvoti — tāds sarunā ir Pēteris.
Depresijai nav laika
Nu jau būs divi gadi, kopš viņš no frēzbaļķiem pēc klientu pasūtījuma izgatavo guļbūves pirtiņas, lapenes, arī mājas.
Viss sākās pavisam prozaiski. Pirms tam viņš gatavoja taras dēlīšus un ātri vien aptvēra, ka tas ir “tukšs variants”. Sīkzemniekam sacensties ar lieliem dūžiem nebija nekādu perspektīvu. Turklāt, lai to darītu, vajadzīgs pamatīgs sākumkapitāls un ražošana lielos apmēros.
Taču ieslīgt lielā depresijā Pēterim neiznāca. No Madonas puses bija atbraukusi māsa un ieteica aprunāties ar viņas dēlu, kurš gatavojot guļbūves. Dīkā sēdēt nevarēja arī tāpēc, ka jādomā par ģimeni, kurā ir trīs meitas un mazdēls Reinis.
Katra ēka top divreiz
Nu jau Pētera saimniecībā tapušas vairākas pirtiņas, lapene un pat dzīvojamā māja. Pasūtītāji bijuši no Aizkraukles, Ogres, Tukuma, Rīgas.
Saimniekam pašam visinteresantākā šķiet lapene, kuru pats drīz brauks nolikt vietā Rīgā. Tā ir veidota sešiem stūriem, 3 x 4 metru platībā un klientam izmaksā pāris simtu latu. Dažkārt gadās arī neikdienišķi pasūtījumi, piemēram, mednieku mājiņa ar tornīti.
Visas guļbūves top divas reizes. Vispirms Pētera mājas pagalmā. Pēc tam tās izjauc, sanumurē un ved saimniekam, kur saliek otrreiz.
Apaļkoku — etnogrāfiskajam muzejam
Ir saimnieki, kuri guļbūves izgatavo no apaļkokiem. Pēteris uzskata, ka mūsdienu straujajam ritmam vairāk piedien frēzbaļķu guļbūves. Apaļkoks — tas ir modes kliedziens, mirkļa untums.
— Kāpēc gan man gatavot etnogrāfisku muzeju vai krogu sentēvu garā? Turklāt atlikumu no frēzbaļķiem itin lietderīgi var izmantot citur, — stāsta Pēteris. Viņš īpaši lepojas ar paškonstruētu frēzi — tāda viņam esot vienīgajam Latvijā.
Niedru jumts lielībai
Saimnieks arī pats sev sācis gatavot pirtiņu, bet tā arī palikusi puspabeigta. Sieva Mudīte smej, ka vajadzēšot meklēt meistarus, kuri to pabeigtu.
Pagaidām Pēteris guļbūves gatavo no saviem materiāliem. Ar palīgiem pārāk daudz neaizraujas, jo pasūtījumi nāk pakāpeniski. Maksa atkarīga no tā, līdz kādai gatavībai celtni dabū gatavu. Piemēram, 4 x 6 metru liela pirtiņa bez krāsns apkures varētu maksāt līdz 2 tūkstošiem latu. Jumta materiāls ir nākamā saimnieka izvēle. Mārupē Pēteris redzējis pirti ar niedru jumtu. Viņaprāt, tā ir lieka izrādīšanās. Ja nu kādam puišelim ienāk prātā izmēģināt, kas būs, ja raķete ielidos jumtā?
Dzīve Pētera sejā ievilkusi dziļākas rūpju rievas nekā citiem viņa vienaudžiem. Daudz kas viņam šķiet nesaprotams mūsdienu lauku politikā, bet kam sūdzēties? Ir jāiet, jādara, jāmēģina.
