Aizvadīta vēl viena nedēļa, kas bijusi notikumiem piepildīta kā vietējā, tā pasaules mērogā.
Pasaulē arvien uzmanības centrā Baltkrievijas nolaupītā “Ryanair” lidmašīna, kas devās no Atēnām uz Viļņu un kurā tika aizturēti žurnālists Romāns Protasevičs un viņa draudzene.
Lietuvas Ārlietu ministrijas darbinieks paudis, ka Eiropa darīs visu, lai Lukašenko noliktu pie vietas. Baltkrievijā bez lielākiem vai mazākiem nemieriem nav pagājušas nevienas prezidenta vēlēšanas kopš 1994. gada, kad pie varas nāca Lukašenko. To rezultāti vienmēr apšaubīti. Acīmredzot Batja paturējis prātā savlaik visu tautu tēva teikto: nav svarīgi, kā balso, ir svarīgi, kā skaita. Lukašenko ļoti labi zināja, ka pēc šī soļa sekos ekonomiskās un visas citas sankcijas, un nekas viņu neapturēja. Ja teju 30 gadu nav nolikts pie vietas, kā gan to izdarīs tagad? Visatļautība turpinās.
Jezga ar lidmašīnu iegadījusies vienā laikā ar pasaules hokeja čempionātu. Tad nu pāris amatpersonas lēma, ka Baltkrievijai parādīs! Rīgas mērs Mārtiņš Staķis un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Baltkrievijas valsts karogu nomainīja ar vēsturisko baltsarkanbalto. Par to bija sašutis arī Starptautiskās hokeja federācijas prezidents Fāzels. Baltkrievija izraidīja no savas valsts Latvijas diplomātus, Latvija atbildēja ar to pašu.
Mēs raucam degunus, ja kādreiz mūsu karogu sajauc ar Austrijas. Diez vai mums patiktu, ja kaut kur izkārtu Latvijas PSR karogu. Zem Baltkrievijas valsts karoga stāv sportisti, kuriem ar notikušo nav nekādas saistības. Pirms ņemt nost karogu, Staķis un Rinkēvičs par šiem cilvēkiem aizdomājās? Man gan šķiet, ka tajā brīdī viņi domāja tikai par sevi.
Uz šī paša fona “izcēlies” vēl viens parietis — Saeimas deputāts Aigars Bikše, savā “Facebook” kontā ierakstot: “Man ir piedāvājums: Latvija aiztur visu Baltkrievijas hokeja komandu un atbrīvo uz Latvijas Baltkrievijas robežas apmaiņā pret visiem Baltkrievijas teroristiskā režīma politieslodzītajiem. Ar teroristiem nevar cīnīties, iesniedzot viņiem cedeles un depešas! Atbildei jābūt skaļai un sajūtamai!” Frakcijas biedre Marija Golubeva gan centās savu līdzgaitnieku aizstāvēt, sak, mākslinieks, viņam tas piedodami. Māksliniekam varbūt piedodami, bet ne parlamentārietim. Vēl muļķīgāk sevi attaisnot — esmu brīvā valstī, daru un runāju, ko gribu! Pirms griez, septiņreiz nomēri! Valstīs, kurās senas demokrātiskās tradīcijas, pēc šādiem izlēcieniem ar nožēlas atzīšanu no politiskās skatuves nāktos atvadīties.
Turpinās pasaules hokeja čempionāts. Latvijas izlasei kāpumi mijas ar kritumiem. Svētdien mūsējie spēlēja ar somiem. Žēl, bet zaudēja. Aizvadītajā nedēļā valdība lēma, ka no 1. jūnija pret Covid-19 vakcinētie un ar šo vīrusu pārslimojušie līdzjutēji, uzrādot attiecīgu dokumentu, spēles varēs apmeklēt klātienē. Čempionāts sākās jau 21. maijā, noslēgums būs 6. jūnijā. Jāpiekrīt gan komentāros rakstītajam: vai vērts apmeklēt vienu spēli?
Pagājušajā nedēļā Satversmes tiesa vienā no lietām par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei. Pēc Varakļānu novada domes ieskata, apstrīdētās normas aizskar tās tiesības, jo ar šīm normām Murmastienes pagasts, Varakļānu pagasts un Varakļānu pilsēta ir pievienoti Rēzeknes novadam, pienācīgi neizvērtējot iespēju šos pagastus un pilsētu iekļaut Madonas novadā vai saglabāt kā patstāvīgu pašvaldību. Savukārt Inčukalna pagasta iekļaušana Siguldas novadā, Garkalnes pagasta un Vangažu pilsētas iekļaušana Ropažu novadā atzīta par atbilstošu Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rosinās pašvaldību vēlēšanas Madonas un Rēzeknes novadā pārcelt uz 11. septembri. Man grūti spriest par Inčukalna, Garkalnes un Vangažu situāciju. Cik esmu lasījusi presē un runājusi ar saviem radiniekiem varakļāniešiem, optimālākais variants būtu, ja saglabātu Varakļānu novadu. Arī mani mazliet izbrīnīja, ka Latgales kultūrvēsturiskais novads tomēr grib pievienoties Vidzemei. Varakļāni un Murmastiene Madonas rajona sastāvā bija no 1963. līdz 2009. gadam. Daļai nepatīk, ka Rēzeknes virzienā latgaliešu valoda ir atšķirīga, daļai nepatīk, ka Rēzeknes novadā pie varas ir “Saskaņa” (vismaz pagaidām). Arī medicīnisko palīdzību varakļānieši labprātāk saņemtu Madonā. Tā kā vairums cilvēku ir vecāka gadagājuma, svarīgi, ka satiksmes autobusa pietura ir pie pašas poliklīnikas. Iespējams, ka galvenais iemesls ir, ka varakļānieši, lai arī ir lieli Latgales novada patrioti, jūtas piederīgāki Madonai nekā Rēzeknei.
Starp notikumiem nācās lasīt arī skumju ziņu — 59 gadu vecumā mūžībā devies Latvijas vēstnieks Grieķijā Pēteris Kārlis Elferts. Būdams Latvijas vēstnieks Īrijā, tieši Pēteris Kārlis Elferts bija tas cilvēks, kurš mūsu novadnieci Ingunu Grietiņu-Dārziņu mudināja rīkot Latviešu kultūras svētkus Īrijā un pats aktīvi iesaistījās to organizēšanā. Arī pateicoties šim cilvēkam, daudzo nāciju pārstāvji, kuru mītnes zeme ir Īrija, uzzināja, ka ir tāda tauta pie Baltijas jūras kā latvieši, kurai tik bagāta kultūra. Šogad šai tradīcijai jau 10 gadu jubileja. “Mēs esam neliela tauta, un nevajag to vēl vairāk saskaldīt mazākos gabalos. (..) Esiet lepni, esiet latvieši!” tā teica Elferta kungs par godu šim notikumam izdotajā grāmatā.
Domāju, aizvadītajā nedēļā atviegloti uzelpoja daudzi vecāki, kam mājās skolnieki. Beidzās attālinātais mācību gads, sākas vasaras brīvlaiks. 9. un 12. klases beidzēji kārto eksāmenus. Ārtelpās atļauts arī rīkot izlaidumus grupās līdz 40 cilvēkiem. Gribētos gan ticēt, ka jaunajā mācību gadā skolās čalos bērni, nevis garāmgājējiem pretī raudzīsies drūmi, tukši logi.
