Ērberģietes Maijas Usānes kūtī “Viju” mājās 31. decembrī īsi pirms pusnakts izšķīlās cālīši. Viņa stāsta, ka savā mūžā otru tādu gadījumu neatceroties, ka ziemā, pie tam tik zīmīgā laikā, pirms gadumijas, vista nodotos cāļu perēšanai.
Perētas četras olas, bet tikai no divām izšķīlās cālīši. Tik neraksturīgā laikā pasaulē nākušie, saimnieces vārdiem sakot, ir sprauni un skaisti.
Vai tā ir kāda zīme, kas pareģotu notikumus šim gadam? Šādas neparastas lietas vēsta vai nu par nepatikšanām nākotnē, vai varbūt pretēji — ja reiz vistas kļuvušas tik aktīvas perētājas, tad arī meitām dzims bērni.
Usānes kundzes saimniecībā ir 30 vistu un četri gaiļi. Daudzas no vistām vēl jaunas un nedēj. Dienā ledusskapi izdodas papildināt ar kādām četrām svaigām olām. Pietiek pašai, arī Rīgas radiem un draugiem iznāk ciemkukulim.
Lai arī olas nav jāpērk, vistu turēšana neatmaksājoties. Barība jāiepērk, un veikalā olas iegādāties būtu lētāk. Savulaik saimniecība iekārtota, radot vistu audzēšanai labvēlīgus apstākļus. Tikai tas esot iemesls, kāpēc Usānes kundze joprojām ar viņām nodarbojas.
