SIA “Tuņķi” veikals “Krokuss” Aizkrauklē šīgada uzņēmēju dienās ieguva balvu nominācijā “Zaļā produkta veicinātājs”, un to saņēma uzņēmuma pārstāve Ieva Šnepste. Tomēr retais pircējs zina, ka viņa ir apguvusi mākslas vēsturnieces profesiju un viņai ir daudz interešu un sapņu.
Patīk antikvāras lietas
— Mākslas vēsturniece — tas ir pārsteigums. Kāpēc izvēlējāties šādu profesiju?
— Esmu pabeigusi Aizkraukles mākslas skolu, tur ieguvu labus pamatus, skolā man iemācīja māksliniecisko izjūtu. Mākslas akadēmijā klātienē studēju četrus gadus — mākslas vēsture man ļoti interesē. Studiju laikā esmu strādājusi mākslas galerijā. Man interesē arī seni priekšmeti, kādreiz Rīgā vēlējos strādāt antikvāro preču veikalā, tomēr parasti tas ir ģimeņu bizness. Šad tad antikvariātos kaut ko iegādājos, piemēram, tur ir pirkts šis gredzens ar skaista zieda attēlu, pagājušā gadsimta laikraksti vecajā drukā, kurus esmu izlīmējusi arī veikaliņā. Ir pircēji, kas laikrakstu fragmentus ievēro un ar interesi palasa gan tekstus, gan apskata fotogrāfijas. Pie sienas kā pagātnes liecība ir arī vecie skaitīkļi, kurus kādreiz izmantoja veikalos.
Mīļā trijotne
— Kas redzams šajās trijās fotogrāfijās pie veikala sienas?
— Tā ir mana mīļā trijotne — ome, mamma un es. Vecāmāte kopš deviņdesmitajiem gadiem ir šī ģimenes biznesa aizsācēja. Fotogrāfijā man ir tikai 13 gadu — kopš tāda vecuma saviem vecākiem veikalā sāku palīdzēt.
— Galerija un veikals — ar ko darbs tajos atšķiras?
— Galerijā cilvēki mākslas darbus iegādājas reti, labi ja reizi mēnesī, bet te man patīk biežā komunikācija ar pircējiem. Viņi iesaka, ko gribētu, un es cenšos vēlmes izpildīt, taču bieži vien tas nenotiek tik ātri — ne visi firmu pārstāvji tūlīt atbild uz tālruņa zvaniem un e — pasta vēstulēm.
— Pati arī gleznojat?
— Šad tad aizraujos ar akvareļiem. Man ļoti patīk gleznot ziedus — daba manos darbos ir visur un vienmēr.
— Kuri mākslinieki ir vistuvākie?
— Man ļoti patīk 17. gadsimta holandiešu mākslas darbi, kuros filigrāni ir uzzīmēts katrs ziediņš. Patīk impresionisma stilā veidotie darbi. Piemēram, franču gleznotāja Kloda Monē ūdensrozes… Daba, ziedi — tas ir ļoti skaisti. Mani fascinē arī senlaiku apģērbs, Rīgā, Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā, vienmēr cenšos apmeklēt modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva izstādes. Viņa kolekcijā ir dažādu valstu 19. — 20. gadsimta tērpi.
Līdzās Remarks
un Hamsuns
— Vai ikdienā mākslas vēsture nav aizmirsta?
— Tā ir otrajā plānā, tomēr arvien man līdzās. Pat veikala plauktā ir grāmatas par mākslas vēsturi. Kad ir mazāk pircēju, tās pāršķirstu, palasu. Arī daiļliteratūras klasiķu darbus.
— Kuri ir sirdij tuvākie autori?
— Mana iecienītākā grāmata ir Remarka “Mīli savu tuvāko’’. Patīk Knuta Hamsuna daiļrade. Uzskatu sevi par romantiķi. Cenšos arī veikaliņa interjerā ielikt nedaudz romantisma. Tam apliecinājums ir šie taureņi, kas uzsēdušies uz koka zariņa.
Pļavās vēro putnus
— Vai pircējiem mācāt ģeogrāfiju? Pie vairākām precēm ir Latvijas kartes siluets ar pilsētu nosaukumiem.
— Tā ir uzskatāmāk. Pie sienas ir arī bilžu karte “Iedvesmas zeme Latvija”, kurā norādīti ievērojamākie Latvijas kultūras un tūrisma objekti. Daļa pircēju pie tās apstājas un izpēta, kurp varētu aizbraukt, ko apskatīt, un man par to ir prieks.
— Arī pašai patīk ceļot?
— Šovasar gribas paceļot pa Latviju, jo pie mums ir tik daudz ko redzēt. Man patīk arī iet pārgājienos. Nesen biju 30 kilometru garā pārgājienā gar jūras krastu Ainažu pusē, Randu pļavās vērojām dažādus jūras putnus. Gribētu sasniegt kartē atzīmētos vistālākos Latvijas dienvidu, ziemeļu, austrumu un rietumu robežpunktus.
Ziemas salā nakšņo teltī
— Ceļojat kopā ar draugiem?
— Mans pirmais ceļojums kājām bija desmit gadu vecumā kopā ar ģimeni no Aizkraukles katoļu baznīcas uz Aglonu. Gribētu šādā svētceļojumā doties vēlreiz.
Interneta vietnē “Facebook” ceļotmīlis Oskars ir izveidojis domubiedru grupu “Pie dabas”, pārgājieni notiek reizi divos mēnešos. Grupā ar šīs vietnes palīdzību piesakās ceļotgribētāji no dažādām Latvijas vietām. Ziemā divu dienu 30 kilometru garā pārgājienā “iekarojām” Latvijas augstāko kalnu — Gaiziņu. Gaisa temperatūra bija mīnus 10 — 12 grādu, un vienu nakti pārlai-
dām teltīs.
— Nenosalāt?
— Tieši pārgājiena rītā bija sniegputenis, un radio es dzirdēju piezīmi, ka tādā laikā saimnieki pat suņus nedzen laukā. Tomēr mēs gājām. Teltī bija vajadzīgais ekipējums, silti, un es pat aizmigu, jo pēc pārgājiena pārņēma liels nogurums. Šovasar “Facebook” vietne pulcē velobraucējus divu dienu ceļojumam pa Latgali. Gribētu piedalīties, bet būtu vajadzīgs labāks velosipēds. Ietilpīgu pārgājienu mugursomu tūrisma preču veikalā esmu iegādājusies jau agrāk, tā ir viegla, ērta un neberž muguru. Labam ekipējumam naudu žēlot nevajag — tas ir ieguldījums ilgam laikam.
No “grabažas” līdz bentlijam
— Esat bijusi arī ārvalstīs?
— Kopā ar draugiem esmu izmantojusi lēto aviobiļešu piedāvājumus un ar stopiem apceļojusi daudzas valstis, piemēram, krustu šķērsu Islandi. Pāris dienu pirms savas dzimšanas dienas “aizbēgu” uz Parīzi. Jūnija nogalē ar stopiem devāmies uz Igauniju. Tartu apskatījām botānisko dārzu, ko iesaku redzēt ikvienam, apmeklējām vīnu un rožu pilsētu Peltsamu. Cilvēki, kas mūs uzņem savās mašīnās, ir dažādi, tāpat kā viņu automašīnas — sākot no vecām, “sagrabējušām” līdz pat jaunākajiem bentlijiem. Šāda veida ceļošana man ļoti patīk, jo var redzēt vietas un iepazīt cilvēkus vairāk, nekā tas būtu, sēžot tūristu autobusā.
Nopērk
čūskegli
— Zinu, ka mācāties Bulduros. Varbūt plānojat izveidot savu daiļdārzu?
— Tādu es jau veidoju lauku mājās Aizkrauklē. Nupat Kalsnavā nopirku divarpus metrus garu čūskegli, tā ir asimetriska, īpatnēja, laikam domāta tieši mākslinieciskiem cilvēkiem, jo ne visiem tāda greiza patiktu. Uzzināju, ka milzīgu čūskegli var apskatīt arī Botāniskajā dārzā.
Gan muzejā,
gan šautuvē
— Aizkraukle vai Rīga? Kur ir vislabāk?
— Skrīveros, Aizkrauklē ir manas ģimenes — vecāku un vecvecāku — mājas, bet Rīgā esmu bieži, lai apmeklētu dažādas izstādes, koncertus un citus kultūras pasākumus. Rīga sniedz to, ko nevaru gūt Aizkrauklē. Tomēr arī Aizkrauklē ir labi kultūras pasākumi un izstādes. Piemēram, biju pārsteigta, ka Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā bija gleznotāja Rituma Ivanova darbu izstāde. Tieši muzejs Aizkrauklē ir viena no manām iecienītākajām vietām. Savukārt pilsētas arhitektūra ar piecstāvu un deviņstāvu namiem manī nekādas siltas jūtas neraisa. Otra vieta, kur Aizkrauklē man patīk būt, ir “Artemidas” šautuve, turp šad tad aizeju pašaut mērķī. Medības gan mani nesaista. Bieži apmeklēju Aizkraukles bibliotēkas periodikas nodaļu, kur var gūt idejas un ie-
dvesmu dažādos žurnālos.
Gribētu uzkāpt
Everestā…
— Ikdienu vajag dažādot. Esmu izveidojusi sarakstu, ko vēl gribētu izdarīt un izmēģināt. Piemēram, Siguldā nolēkt ar gumiju.
— Vai bail nav?
— Ir, bet tieši tāpēc ir jālec, lai tās pārvarētu.
— Ar rodeļiem arī plānojat braukt?
— Rodeļu nav manā sarakstā. Bet gribētos kādreiz uzkāpt Everestā. Tas gan prasītu ļoti lielus finansiālus līdzekļus. Vēlētos aizbraukt uz Indiju, Vjetnamu, Kambodžu, Dienvidameriku — vieglāk ir nosaukt tās vietas, kur negribētos būt. Negribētu būt tajās valstīs, kur ir karš, kur nav droši. Uzskatu, labāk lai ir sapņi, pēc kuriem tiekties, nekā to nav. Tomēr pasaule ir tik plaša, ka vienas dzīves laikā visu nemaz nevar apskatīt.
Tuksnesis ar maisiņiem
— Iepriekš teicāt, ka viens jūsu draugs ir apceļojis visu pasauli.
— Viņš ceļoja 14 mēnešu pa Dienvidameriku, Āziju, Sibīriju. Tik ilgi būt prom no mājām es negribētu, ilgākais — trīs nedēļas. Lai cik skaisti ir citur, Latvija tomēr ir skaistākā un tuvākā. Man mājas un ģimene ir ļoti svarīga. Ceļojot vairāk novērtē to, kas te ir labs.
— Kas ir tas labais?
— Piemēram, tīrā vide, skaistā daba. Marokā piedzīvoju kultūršoku — tuksnesis ar plastmasas maisiņu jūru. Bet daudz ko varam mācīties arī no ārzemniekiem — atvērtību, draudzīgumu, smaidīgumu, kā mums, latviešiem, reizēm pietrūkst.
Glāzes no pudelēm
— Veikals balvu ieguva par zaļo produktu veicināšanu. Tos pati ikdienā lietojat?
— Cenšos. Vasarā, piemēram, vācu zāļu tējas, šo to izaudzēju arī dārzā. Kad tētis šopavasar brauca makšķerēt, pie Lauceses upes uzgājām lielu gaiļpiešu pļavu. Ikdienā pārsvarā gatavoju veselīgus ēdienus, tomēr neatsakos arī no šašlika Jāņos vai garšīga burgera.
— Jūs kādreiz varētu būt muzeja direktore?
— Diezin vai, man patīk te, manā veikaliņā. Gribu atbalstīt ģimenes biznesu, to pilnveidojot un attīstot. Ieceru ir daudz. Viena no tām ir veikalā piedāvāt ne tikai produktus, bet arī interesantas lietas, kas ražotas Latvijā. Piemēram, uzņēmēji Rīgā izdomājuši, kā no stikla pudelēm, daļu nogriežot un nedaudz pārveidojot, var izveidot glāzes, tās ir no bieza pudeļu stikla un man ļoti patīk. Kādēļ gan nepiedāvāt arī citiem to, kas ir labs un veidots Latvijā? ◆
