Reti kurš izlasa to, kas rakstīts dzērienu pudeļu etiķetēs, kur pārsvarā dominē vai visa Mendeļejeva tabula. Līdzīgi noticis arī ar to, ko joprojām mēdz nosaukt par kvasu, pie tam vēl darītu pēc “sentēvu receptēm”.
Reti kurš izlasa to, kas rakstīts dzērienu pudeļu etiķetēs, kur pārsvarā dominē vai visa Mendeļejeva tabula. Līdzīgi noticis arī ar to, ko joprojām mēdz nosaukt par kvasu, pie tam vēl darītu pēc “sentēvu receptēm”.
Bija laiks, kad vai katrā Latvijas spirdzinošo dzērienu ražotnē brūvēja savu kvasu. Un sastājās rindas pie ārēji nebūt ne simpātiskajām dzeltenajām mucām, kurās pildītais dzēriens turpināja rūgt, tātad to drīkstēja uzglabāt ne ilgāk kā divas trīs dienas.
Līdz ar tehnoloģiju attīstību un lielveikalu “okupāciju” no plauktiem pazuduši vai visi dabīgas izcelsmes dzērieni, jo krietni izdevīgāk ir iepirkt “ķīmijas kokteili”, ko var glabāt gadiem ilgi, nevis gādāt par pienācīgu atvēsināšanu, lai piedāvātu pircējam dabīgāku dzērienu. Izņēmums varētu būt vienīgi pēdējos gados “Druvas” “atdzīvinātie” lieliskie veselības dzērieni un bezalkoholiskie porteri.
Tirgus spiediena rezultātā vairums vietējo ražotāju bija spiesti slēgt ražotnes vai pārprofilēties, reizēm pat pievērsties tādu padzērienu ražošanai, kuros dabīgs būtu vienīgi nosaukums… Šāds ražošanas process neprasa sarežģītu sagatavošanos, viss, kas vajadzīgs — jaudīga izliešanas līnija. Atšķaidi koncentrātu ar ūdeni, “piešauj” tā pavairāk ogļskābās gāzes un gatavs! Rezultātā rodas gāzēts ūdens ar vieglu iesala garšas piešprici.
Būtu daudz godīgāk, ja ražotāji etiķetē norādītu “Dzēriens ar kvasa garšu” vai “Kvasa dzēriens”. Turklāt vairumā tā dēvētā kvasa etiķešu netiek norādīti konservantu un ķīmisko savienojumu indeksi, kā tas pieņemts visā ES, bet pilns produkta sastāva atšifrējums. Sabiedrībā jau izveidojusies noraidoša attieksme pret pārtikas piedevām un konservantiem ar E indeksu, tāpēc ražotāji visādi cenšas to neuzrādīt. Ja etiķetē rakstīts “nātrija benzoāts”, tas ir tas pats konservants E—211. Savukārt glicerīns atbilst E—422, saldinātājs aspartams — E—951, bet kālija sulfāts — E—515.
Vai ir likumīgi izmantot nosaukumu “kvass” šāda veida produkcijai? No veselā saprāta pozīcijām vairums šādu kvasu tādi patiesībā nemaz nav. Taču no produkcijas marķēšanas noteikumu viedokļa ražotājiem ir taisnība. Viņi godīgi norāda dzērienu sastāvu. Un, lai gan sastāvā lielākoties ir tīrā ķīmija, tā nav aizliegta! Savukārt to, kāds dzēriens atbilst nosaukumam “kvass”, likums nereglamentē.
Atliek vien paļauties pašiem uz sevi un ņemt uz veikalu līdzi lupu un ķīmijas rokasgrāmatu, lai izlasītu un saprastu visu, kas etiķetēs sarakstīts.
(TVNET)
