Saulainās dienas beidzot arī kartupeļu audzētājiem ļāvušas pilnvērtīgi pievērsties stādīšanai. Kurmenes pusē šajā nedēļā no gaismas līdz tumsai uz lauka sastopams Juris Sils no zemnieku saimniecības “Sili”.
Stāda ar baudu
Lielais kartupeļu lauks saulē no mitruma virmo, un tālumā dūcošais traktors frēzē kārtējos hektārus. Lauka malā — kaudzes ar kartupeļu maisiem, un pie vienas no tām piestāj Jura vadītais traktors. Kamēr palīgs piepilda sēklas kasti, pārbauda minerālmēslu daudzumu stādītājā, “Silu” saimnieks atvelk elpu. Bet arī tad mierā neliek mobilais telefons, mūsu sarunu pārtraucot vairākkārt.
Jautāju Jurim, vai šie ir pēdējie hektāri, kas jāapstāda, viņa atbilde — pirmie. Agrie kartupeļi gan iestādīti, bet tie šogad, līdzīgi kā citus gadus, attiecībā pret vēlajiem ir stipri mazākā platībā — 6 hektāros. Pirmie, kas stādīti 13. aprīlī, jau paaugušies sprīdi virs zemes, nesen nomigloti, un tos novākt plāno jūnija vidū. Pēdējie agrie kartupeļi zemē likti 2. maijā. Tagad bumbuļus stāda pārējos 20 hektāros zemes.
Laika apstākļi ir tik nepastāvīgi, ka sestdien sastrādātā augsne svētdien atkal salija, un stādīšanu bija par dienu jāatliek. Biežie lieti darbus salīdzinājumā ar pērno gadu iekavējuši par nedēļu. Otrdien, kad notika saruna, laika prognozes liecināja, ka līdz trešdienai būs saulains laiks, bet ceturtdien gaidāms lietus. Tāpēc esot jārauj līdz tumsai. Līdz ar Juri laukā strādā vēl trīs vīri, un, ja darbi rit raiti, dienā varot apstādīt četrus hektārus. Pēdējos gados iegādāta labāka tehnika, divrindu stādītājs, un tāpēc darbs esot tīrā bauda. Kas notiktu, ja salūztu jaunais stādītājs? Juris teic, ka lietā liktu veco — poļu tehniku.
Daļa pērnās ražas sapūst
Lielās maisu kaudzes nozīmē, ka sēklai hektāram nepieciešamas vidēji trīs tonnas. Nozīmīgs ir arī minerālmēslu daudzums. Pēc instrukcijas jāiestrādā vidēji tonnu 200 kilogramu hektāram, bet saimnieks vadās pēc savas receptes — izsēj ap 800 kilogramu. Viņš teic, ka svarīgi, lai izaudzētais būtu garšīgs. Pārmēsloti kartupeļi vārot paliek zili, bet pastāvīgie klienti vēlas, lai katru gadu piegādātā prece būtu ne sliktāka kā iepriekš.
Pirms stādīšanas kartupeļi jākodina, un šo darbu veic ar rokām, kartupeļus maisā iegremdējot kodināmajā šķīdumā, pēc tam žāvējot. No pērnās ražas pagrabā daļa kartupeļu diemžēl sapuvuši. Lai gan migloti pret lakstu puvi, novācot ražu, vietām lauks bijis pārāk mitrs, un šīs grūtāk apstrādājamās vietas centušies novākt pirmās. Līdz ar to šie kartupeļi nonāca vistālākajos apcirkņos, sliktāk žuva.
Šogad pie vecā kolhoza pagraba apstrādāts jauns lauks, kas ļauj arī samazināt degvielas izmaksas un taupīt laiku. Pretējā gadījumā sēkla un vēlāk arī raža būtu jāved astoņus kilometrus, un vienas kravas transportēšanai būtu nepieciešama stunda.
Par maz lētās
degvielas
Stādāmās platības pēdējo gadu laikā nav palielinātas. Vai tāpēc, ka Kurmenes pusē, līdzīgi kā citviet, pietrūkst zemes? Juris teic, ka ar platībām problēmu vēl nav, bet spēka un tehnikas jaudas pagaidām pietiek tikai 26 hektāriem. Tuvākajā nākotnē stādāmās platības varētu palielināt līdz 30 hektāriem. Pie tam pēc ražas novākšanas kartupeļus pašam pamazām jāizvadā klientiem Aizkraukles, Siguldas, Valmieras, Rīgas, Ogres pusē. 600 tonnu nav maz. Klientu lokā nav vairumtirdzniecības bāzes, uz kuru lielāku daudzumu varētu aizvest vienlaikus, toties, pārdodot tiešajiem klientiem, cenu izdodas saglabāt augstāku.
Izejvielu — minerālmēslu un degvielas — cenas katru gadu pieaug, bet šopavasar kartupeļu cena pārprodukcijas dēļ ir zema. Aizpagājušajā gadā, kad kartupeļus iepirka Krievija, sarosījās arī tādas saimniecības, kuras līdz tam ar kartupeļiem nenodarbojās. Latvijā stādāmās platības palielinājās par 2 tūkstošiem hektāru, un tas ir vidēji ap 50 tūkstošiem tonnu kartupeļu. Daļa kartupeļu līdz pārdošanai nemaz netika. Tāpēc šis rudens atkal varētu cenu normalizēt. Pagājušo gadu knapi izdevies pabeigt “pa nullēm”. Cena bija 7 santīmi par kilogramu, un tāda bija arī pašizmaksa. Trīs santīmi vairāk ļautu nopelnīt.
Juris teic, ka bezakcīzes degvielas piešķiršanas kārtību būtu jāmaina un jāpārņem, piemēram, kaimiņu prakse Lietuvā. Ir liela atšķirība, vai ar tehniku apstrādā graudaugus vai kartupeļus. Latvijā visiem vienādi piešķir 100 litru hektāram, kas “Siliem” ir nepietiekami. Lietuvā rušināmās kultūras ir atdalītas no graudaugiem, un tām piešķir 260 litru hektāram. Kartupeļi jāiear dziļi, kas prasa 25 litrus hektāram, tikpat nepieciešams zemes frēzēšanai, un kur vēl stādīšana un norakšana.
