Kas ir Latvija, kādi ir tās pirmsākumi, kā tā veidojusies, kā to cēla, zaudēja un atkal atguva? Uz šo jautājumu atbildes meklēt un rast var Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē “Latvijas gadsimts”. Arī par Saeimas vēlēšanu pirmsākumiem.
Jau rakstījām, ka izstādes veidošanā iesaistījušies 68 muzeji, tajā skaitā arī Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs. Izstāde ir Latvijas muzeju kopīgs veltījums valsts simtgadei, kurā vienkopus apskatāmas tajos saglabātas izcilas vēstures liecības no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas simt gadu garumā.
Katrs priekšmets ir kā mazs mozaīkas gabaliņš, kurš veido Latvijas laika gleznu 100 gadu garumā — no ceļa uz Latvijas valsti līdz šodienas sarežģītajai demokrātijai. Jūlija sākumā stāstījām par Dziesmu svētkiem pirmās brīvvalsts laikā, šoreiz — nedaudz par pirmajām Saeimas vēlēšanām.
Pirmsākums —
Satversmes sapulce
Pirmā tautas ievēlētā likumdevēja Latvijā bija Satversmes sapulce, kuras vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Tajās piedalījās 84,9% (677 084) balsstiesīgo iedzīvotāju. Piecos vēlēšanu apgabalos tika iesniegti 57 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 16 ieguva mandātus. Ievēlēja 150 deputātus, tajā skaitā piecas sievietes.
Satversmes sapulce izstrādāja valsts iekārtas pamatlikumu jeb Satversmi un turpināja neatkarīgas valsts likumdošanas darbu: pieņēma agrārreformas likumu, Saeimas vēlēšanu likumu un citus. Satversmes sapulcē bija 21 pastāvīgā komisija. Notika 213 sēdes, pieņēma 205 likumus un 291 noteikumu ar likuma spēku. Satversmes sapulces prezidents bija Jānis Čakste. Tā darbojās līdz 1922. gada 7. novembrim.
Balso no 21 gada
vecuma
Ja tagad, ejot uz vēlēšanām, dažkārt vaimanājam, ka tik daudz deputātu kandidātu sarakstu, un nevar saprast, kuru lai izvēlas, tad ko lai saka mūsu priekšteči, kuriem šis uzdevums bija desmitkārt grūtāks? Izstādē vienā no stendiem lasāms: “Parlamentārisms. Sabiedrība aktīvi līdzdarbojās politikas procesos. Saeimas vēlēšanām iesniegto sarakstu skaits: 1. Saeima (1922.) — 88, 2. Saeima (1925.) — 141, 3. Saeima (1928.) — 141, 4. Saeima (1931) — 103. Saeimas vēlēšanās parasti piedalījās ap 80 procentu balsstiesīgo.”
Katrs, kam bija kāda ideja, centās pieteikt savu sarakstu jaunās valsts celšanā. No izstādē izliktajiem Saeimas vēlēšanu aģitācijas materiāliem redzams, ka plakāti neaģitēja balsot par “ģēniju galviņām”, bet gan par idejām.
1. Saeimas vēlēšanas notika 1922. gada 7. un 8. oktobrī. Tajās netika veidoti vēlētāju saraksti un balsot drīkstēja katrs balsstiesīgais — 21 gadu sasniedzis pilsonis, kas vēlēšanu iecirknī varēja uzrādīt Latvijas pasi, kurā atzīmēja piedalīšanos vēlēšanās. Šajās vēlēšanās balsotājiem pirmo reizi bija iespēja grozīt kandidātu sarakstus, vēlēšanu zīmē izsvītrojot sev netīkamos kandidātus. Atšķirībā no pašreizējās kārtības vēlētāji drīkstēja vēlēšanu zīmē norādīt sev tīkamākos kandidātus no dažādiem sarakstiem.
Saskaņā ar radikāli demokrātisko Vēlēšanu likumu katri 100 vēlētāji varēja pieteikt savu sarakstu un izvirzīt kandidātus. 1. Saeimas vēlēšanās uz 100 deputātu vietām, konkurējot 88 deputātu pretendentu sarakstiem, mandātus ieguva 46. No septiņiem sarakstiem parlamentā ievēlēja tikai pa vienam pārstāvim.
Vēlēšanās piedalījās 82,2% (800 840) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.
No simts ievēlētajiem deputātiem 84 bija latvieši, 62 deputātiem bija augstskolas izglītība, 22 — vidusskolas, septiņiem — skolotāju semināra un deviņiem — zemāka izglītība.
Darbojas 27 frakcijas
2. Saeimas vēlēšanas notika 1925. gada 3. un 4. oktobrī. Tajās piedalījās 74,9% (838 800) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegts 141 deputātu kandidātu saraksts, no kuriem 48 ieguva mandātus.
No simts ievēlētājiem deputātiem 84 bija latvieši, 55 deputātiem bija augstākā izglītība, 30 — vidējā un 15 — zemāka izglītība.
Frakciju skaits mainījās, pirmajā sesijā darbojās 27 frakcijas. 2. Saeimā bija 20 pastāvīgās komisijas. Notika 214 sēdes, kurās apsprieda 335 likumprojektus. Sākot ar šo Saeimu, likumdevējs lielāku uzmanību veltīja likumdošanai sociālajā un tautsaimniecības jomā. 2. Saeimas priekšsēdētājs bija Pauls Kalniņš.
Jāiemaksā drošības
nauda
3. Saeimas vēlēšanas notika 1928. gada 6. un 7. oktobrī. Tajās piedalījās 79,3% (937 968) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 120 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 54 ieguva mandātus. Sākot ar šīm vēlēšanām, katra saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu.
No simts ievēlētajiem deputātiem 80 bija latvieši, 54 deputātiem bija augstākā, 28 — vidējā, četriem — augstākā vai vidējā militārā izglītība, 14 — zemāka izglītība.
Frakciju skaits mainījās, pirmajā sesijā darbojās 28 frakcijas. 3. Saeimā bija 20 pastāvīgās komisijas. Notika 223 sēdes, kurās apsprieda 344 likumprojektus.
3. Saeimas priekšsēdētājs bija Pauls Kalniņš.
Viena sieviete
4. Saeimas vēlēšanas notika 1931. gada 3. un 4. oktobrī. Tajās piedalījās 80% (974 822) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 103 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 57 ieguva mandātus.
No simts ievēlētajiem deputātiem viena bija sieviete, 83 latvieši, 43 deputātiem bija augstākā, 39 — vidējā, 12 — tautskolas, trim — militārā, vienam deputātam — lauksaimniecības skolas, vienam — arodskolas izglītība un vienam — pašizglītība.
Frakciju skaits mainījās, pirmajā sesijā darbojās 25 frakcijas. 4. Saeimā bija 18 pastāvīgās komisijas. Notika 185 sēdes, kurās apsprieda 312 likumprojektus.
4. Saeimas priekšsēdētājs bija Pauls Kalniņš.
Visās četrās starpkaru perioda Saeimas vēlēšanās lielāko balsu skaitu ieguva LSDSP. 1934. gada 15. maijā valsts apvērsuma rezultātā 4. Saeimas darbība tika pārtraukta un Saeimas funkcijas uzņēmās Ministru kabinets. Sākās Ulmaņa laiks.
***
Pārdomām: 11. Saeimā piedalījās 59,45% vēlētāju, 12. Saeimā — 58,85% no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Vai mums ir vienaldzīga mūsu nākotne?
(Rakstā izmantoti materiāli
no www.cvk.lv )
