Aizkraukles rajona padome apstiprināja rajona sporta koncepciju, kura paredz veidot vienotu sporta aktivitāšu sistēmu, noteikt sporta attīstības virzienus, kā arī par to atbildīgās institūcijas un organizācijas.
Aizkraukles rajona padome apstiprināja rajona sporta koncepciju, kura paredz veidot vienotu sporta aktivitāšu sistēmu, noteikt sporta attīstības virzienus, kā arī par to atbildīgās institūcijas un organizācijas.
Pirms tam izpētīta situācija skolās, bērnu un jauniešu sportā, augsto sasniegumu un veterānu sportā, pirmo reizi analizēta informācija saistībā ar invalīdu sportiskajām aktivitātēm, apkopotas ziņas par rajonā esošajām un nepieciešamajām sporta būvēm, izveidotajiem sporta klubiem. Sporta koncepcijas autori ir Aizkraukles rajona padomes un sporta organizāciju vadītāji, sporta dzīves organizatori. Tā izskatīta rajona padomes komitejās un saskaņota pašvaldībās.
Bērniem un jauniešiem organizācija vislabākā
Par bērnu un jauniešu sportiskajām aktivitātēm rūpējas gan sporta skolotāji skolās, gan Aizkraukles rajona sporta skolas treneri. Tieši šajā līmenī sports rajonā attīstīts vislabāk. Skolās strādā 47 sporta skolotāji, gandrīz visiem ir augstākā speciālā un pedagoģiskā izglītība. Sporta skola algo 26 trenerus, un piecos sportaveidos sporta skolas treniņgrupās darbojas vairāk nekā 600 bērnu un jauniešu.
Koncepcijas autori kā īstermiņa mērķus paredz sporta zāles celtniecību Vallē un Daudzesē, stadiona būvniecību un halles jumta remontu Neretā, kā arī Aizkraukles arodvidusskolas sporta zāles remontu. Plānots arī veidot sistēmu, piesaistot talantīgākos audzēkņus noteiktiem sporta centriem: Koknesē — vieglatlētikā, Pļaviņās — slēpošanā un biatlonā, Skrīveros — rokasbumbā, Aizkrauklē — volejbolā.
Aktuāli visiem
Sporta halles celtniecībai un stadiona izbūvei Neretā ir reāls pamats. Pagājušajā gadā Valles pagasta padome ar firmu “RRKP būve” noslēdza līgumu par jaunas halles būvniecību, un vecais angārs jau nojaukts. Neretieši no valsts saņēma arī vairākus desmitus tūkstošu latu finansējumu stadionam. 70 tūkstošu latu šim mērķim 2007. gada budžetā paredzēja arī Aizkraukles rajona padome.
Cerams, ka arī pārējos izvirzītos mērķus koncepcijas autoriem izdosies realizēt, jo jauna sporta zāle Daudzesē ļoti vajadzīga. Tur bērni sporto pielāgotās telpās. Arī Aizkraukles arodvidusskolas zāle ir nolaista.
Aptaujājot pašvaldību vadītājus, vēlmi tikt pie jaunas sporta zāles izteikuši skrīverieši, klintainieši, kurmenieši un vietalvieši. Zalvē gribētu iekārtot futbola laukumu, Secē un Iršos — labiekārtot sporta laukumu, Koknesē vēlas būvēt peldbaseinu un ierīkot šautuvi, rekonstruēt stadionu un izveidot divus volejbola laukumus, Aizkrauklē cer uzbūvēt jaunu sporta halli, bet Pļaviņās — futbola stadionu un labiekārtot atklāto peldbaseinu.
Augsti sasniegumi pašu sportistu ziņā
Aizkraukles rajonu Latvijas čempionātos un starptautiskās sacensībās regulāri pārstāv sportisti spēka trīscīņā, distanču slēpošanā un biatlonā, rokasbumbā, volejbolā, futbolā un cīņas sportaveidos. Taču nav sistēmas, lai veidotu komandas un organizētu treniņus sporta skolu beigušiem jauniešiem. Katrs sportists trenējas individuāli vai izvēlas kādu jau esošo komandu. Pieaugušo sportu virza tikai pašu sportistu entuziasms. Tas sakāms arī par tiem sportistiem, kuri sasnieguši augstus rezultātus Latvijā, Eiropā un pat pasaulē.
Viens no būtiskākajiem mērķiem, ko izvirza koncepcijas autori, ir Aizkraukles rajona gada sporta laureāta tradīcijas iedibināšana. Līdz šim vietējie sportisti par augstiem sasniegumiem netika godināti, ja nu vienīgi pēc viņu pašu lūguma piešķirts pārsimt latu, lai varētu piedalīties sacensībās ārzemēs vai sarīkotu tās pie mums.
Grib veidot veterānu klubu
Koncepcijas autori iecerējuši veidot veterānu sporta klubu, jo arī šajā vecumā pieredzējuši sportisti trenējas un sacensībās piedalās katrs atsevišķi. Daži no viņiem domubiedrus atraduši citos rajonos vai lielākās sporta organizācijās Rīgā. Vieglāk ir tiem sportistiem, kuri iekļauti Latvijas izlasē.
Koncepcijā nav aizmirsts arī sports cilvēkiem ar invaliditāti. Tā kā par šo tēmu runā pirmo reizi, nolemts sākumā apzināt sportistus invalīdus, tikai tad varēs plānot kopīgus uzdevumus. Lai veicinātu šo cilvēku iesaistīšanos sportiskajās aktivitātēs, jāpanāk arī visu sporta būvju pielāgošana invalīdu vajadzībām.
Lai sportā iesaistītu pēc iespējas vairāk cilvēku, katrā pašvaldībā paredzēts algot sporta dzīves organizatoru. Taču to nevar noteikt ar rīkojumu “no augšas”, tas ir katra pagasta vai pilsētas pašvaldības ziņā. Populārākie masu sporta pasākumi ir pašvaldību sporta svētki, un dalībnieku skaits tajos katru gadu palielinās.
Koncepcija paredz, ka izklaidējoša rakstura masu sporta pasākumos pašvaldība nodrošina minimālu finansējumu, bet pasākumiem, kuru mērķis ir iesaistīt iedzīvotājus ilglaicīgās sporta nodarbībās, pašvaldības finansējums jānodrošina pilnībā. Ieteikts atbalstīt arī invalīdu sportu. Skan labi, cerams, ka tas tiks realizēts arī dzīvē.
Nosaka prioritātes
Aktīvi šobrīd darbojas hokeja, futbola un volejbola klubs Aizkrauklē, Kokneses sporta klubs, slēpošanas un orientēšanās klubs “Jaujas”, Vietalvas sporta klubs “Mailes” un rokasbumbas klubs “S
