Juriste Kristīne Dupate, kura darbojas resursu centrā sievietēm “Marta”, vērsusies Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā pret žurnālu “Privātā Dzīve”, prasot novērst prettiesisku iejaukšanos indivīda personiskajā dzīvē un piedzīt 5000 latu kompensāciju.
Juriste Kristīne Dupate, kura darbojas resursu centrā sievietēm “Marta”, vērsusies Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā pret žurnālu “Privātā Dzīve”, prasot novērst prettiesisku iejaukšanos indivīda personiskajā dzīvē un piedzīt 5000 latu kompensāciju.
Pēc juristes teiktā, prasība ir saistīta ar tā dēvēto paparaci fotogrāfiju publicēšanu žurnālā, un Latvijā tā ir pirmā šāda veida prasība.
Dupate 2004. gada rudenī slepus tikusi nofotografēta, kad pēc otrā bērniņa piedzimšanas iznākusi pa dzemdību nama durvīm. Pēc tam fotogrāfijas bez viņas atļaujas publicētas žurnālā, un tām pievienoti arī paraksti, piemēram, par somu skaitu, kas sievietei bijušas līdzi.
Prasība pamatota ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu līdzīgā lietā par slēpti uzņemtu fotogrāfiju publicēšanu, kuras attiecas uz indivīda privāto dzīvi. ECT spriedumā konstatējusi, ka šādu fotogrāfiju publicēšana pieļaujama tikai tad, ja fotografēts politiķis, kurš turklāt veic tādas darbības, par kurām sabiedrībai ir tiesības zināt.
Kā piemēru juriste minēja situāciju, kad konkrēts politiķis, kurš publiski sludinājis, ka aizstāv ģimenes vērtības, tiek nofotografēts kopā ar mīļāko. Šādā situācijā saskaņā ar ECT atzīto fotogrāfiju publicēšana būtu pieļaujama.
Dupate norādīja, ka viņas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību šajā gadījumā ir vērtējamas augstāk nekā sabiedrības tiesības zināt, kā viņa izskatījusies konkrētā savas dzīves brīdī.
Juriste sacīja, ka, gadījumā ja Latvijas tiesās neizdosies panākt sev labvēlīgu risinājumu, viņa varētu vērsties ECT.
“Privātās Dzīves” galvenā redaktore Sandija Šķēle pauda viedokli, ka prasība tiesā ir “muļķīga”, turklāt, pēc viņas domām, žurnāls ir ievērojis privātumu.
Dupate ir uzņēmēja, bijušā Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektora Jāņa Nagļa sieva.
Šķēle norādīja, ka 2004. gada 30. novembrī publicētajā materiālā bija stāstīts par to, ka uzņēmējam Naglim piedzimis bērns, un pievienotas fotogrāfijas, Dupatei iznākot no slimnīcas.
Šķēle skaidroja, ka pēc fotogrāfiju uzņemšanas žurnāla darbiniece zvanījusi Naglim un jautājusi par bērna dzimšanu, un Naglis “skaidri materiālā par to stāstīja”. Līdz ar to, pēc Šķēles domām, Dupatei nav pamata uzskatīt, ka privātums ir pārkāpts.
Mediju speciālists Sergejs Kruks aģentūrai LETA sacīja, ka Naglis laikā, kad viņš strādāja PA, bija publiska persona, viņš bija “valsts veidotājs”, un sabiedrībai ir interese par to, ko viņš dara tagad, kad vairs šos pienākumus nepilda.
Kruks piebilda, ka izmeklējošiem žurnālistiem ir tiesības aplūkot bijušo politiķu dzīvi, lai konstatētu, kā viņi dzīvo pēc amata pilnvaru nolikšanas, kā amats ietekmējis viņu pašreizējo situāciju un vai amatpersona savulaik nav ļaunprātīgi izmantojusi savas pilnvaras.
