Neretas novada Mazzalves pagasta “Krastos”, “Liellopu izsoļu namā”, notika Latvijā pirmā gaļas liellopu vaislas jaunbuļļu izsole. Uz to ieradās vairāk nekā 200 interesentu, tajā skaitā ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas.
Lopkopībai cer
pievērst arī gados jaunus saimniekus
Tiem, kuri ikdienā nav saistīti ar liellopu audzēšanu, īss skaidrojums par šādas izsoles jēgu. Ja agrāk Mazzalvē izsolēs pārdeva jaunlopus, kurus galvenokārt nopirka ārzemnieki, un dzīvnieki bija paredzēti nobarošanai, tad šīs izsoles būtība bija atrast Latvijā labākos buļļus, pārdot viņus saimniecībām Latvijā, kurās savukārt, aplecinot govis, iegūtu jauno liellopu paaudzi, no kuras atkal izvēlētos vislabākos buļļus, kurus pēc laika varētu piedāvāt šādā vaislas materiāla izsolē. Rezultātā Latvija būtu pašpietiekama vaislas materiāla apritē.
Kaspars Ādams, izsoli atklājot, teica, ka pirmā noteikti nozīmē arī turpinājumu un šādu pasākumu plānots rīkot ik gadu. Kļūstot par tradīciju, zemniekiem Latvijā būtu iespēja laikus izvērtēt savu ganāmpulku, izvēlēties labāko vaislas bulli un pienācīgi to sagatavot izsolei, kas notiks pavasarī. Apmēram tāds arī bija šīs izsoles mērķis — piedāvāt vairošanai vislabāko materiālu, spēcīgākos un šķirnes īpašībām visatbilstošākos buļļus. Runājot par izsoles organizēšanas laiku, nākamajā gadā to varētu rīkot agrāk— aprīlī.
Šogad pircējiem bija iespēja izvēlēties labāko no 14 dzīvniekiem — Limuzīnas un Šarolē šķirnes buļļiem. Kaspars Ādams arī cer, ka, pateicoties šādam pasākumam, zemnieki Latvijā varēs uz vietas iegādāties labu vaislas materiālu, nevis meklēt to ārzemēs. Viņaprāt, šis būtu arī labs veids, kā liellopu audzēšanai pievērst gados jauno paaudzi. Vecajā Eiropā jau iegājusies prakse, ka zemnieku saimniecībā gados jaunākie uzņemas rūpes par bullīti, audzē, sagatavo viņu izsolei un, pārdodot dzīvnieku, naudu ieskaita jaunajam zemniekam privātajā kontā, kas savukārt var būt starta kapitāls mācību sākšanai vai citiem mērķiem.
Vērtē eksperts no Vācijas
Latvijas Gaļas liellopu audzētāju (LGLA) asociācija, tās valdes priekšsēdētāja Aija Ādama bija parūpējusies par ekspertu — Lejassaksijas (Vācija) ciltsdarba organizācijas “Massterrind” gaļas liellopu ciltsdarba eksperta Torstena Kirsteina, kuram ir savs izsoļu nams Vācijā, SIA “Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija” ciltsdarba speciālistes Ievas Freidenfeldes un liellopu vērtēšanas ekspertes Ērikas Evertes piedalīšanos izsolē. Izsoles rīkotāji nopirktā bullīša piegādi uz pircēja saimniecību veica bez maksas, kā arī sedz vaislinieka sertifikāta izsniegšanas izmaksas. Izsoles dienā notika arī praktiskās nodarbības tiem zemniekiem, kuriem nepieciešams sertifikāts pārraudzībā.
Buļļu novērtēšana norisinājās gan ar kataloga palīdzību, gan apkopojot ekspertu vērtējumu klātienē. Katalogā bija iekļauta pamatinformācija par dzīvniekiem — dzimšanas datums, ciltskoks, izcelsmes saimniecība, svars piedzimstot, šībrīža svars un citi noderīgi fakti. Savukārt neatkarīgie eksperti ringā izvestos dzīvniekus vērtēja pēc vizuālajām īpašībām, kā arī viņa raksturu, potenciālu.
Jāmācās radīt arī mazu šovu
Birzgaliete Linda Bāliņa, “Liellopu izsoļu nama” projektu vadītāja, uzņēmumā strādā jau trešo gadu. Viņa stāsta, līdz šim Latvijā vaislas buļļus pirka un pārdeva, saimniekiem vienojoties savā starpā, bet nereti kā starpnieks darbojās arī izsoļu nams. Buļļus šai izsolei sāka atlasīt jau pagājušā gada rudenī. Izsoļu nama pārstāvji apmeklējuši saimniecības, kā arī izvērtēja saimnieku pieteiktos dzīvniekus. Izvēlējās lielāku skaitu potenciālo dalībnieku, no kuriem atlasīja vislabākos. Viens no kritē-
rijiem, kuru ņēma vērā, ir buļļa vecuma atbilstība svaram. Mazzalvē izsolīto dzīvnieku vidējais vecums bija viens gads un trīs mēneši.
Kaspars Ādams, “Liellopu izsoļu nama” vadītājs, stāsta, ka šāda izsole vairāk tendēta tradīcijas iedibināšanai, mazāk domājot par komerciju. Ja, piemēram, Vācijā šāds pasākums ir ikdienišķs, Latvijā izsolē jāatstrādā katrs sīkums, piemēram, sekojot labākajām tradīcijām, bulli ringā ved pats saimnieks, nevis to laižot skriet, bet gan ved saitē. Tas liecina par noturīgu, stabilu dzīvnieka raksturu un, nenoliedzami, ir iemesls, lai pircējs par šo bulli maksātu vairāk. Kaspars nosauc piemēru, ja ringā bulli ievestu saimnieka dēls, piecpadsmitgadīgs zēns, un ja starp pircējiem būtu kāds kungs kopā ar kundzi, šāds nedaudz sentimentāls skats, visticamāk, viņiem liktu izvēlēties tieši šo dzīvnieku.
Paralēli izsolei šis pasākums varētu būt arī viena konkrēta diena gadā, kad kopā pulcējas gaļas liellopu audzētāji, apmainās idejām, uzkrāj pieredzi. Tāpēc arī pirmajā vaislas buļļu izsoles dienā Mazzalvē, “Krastu” sētā, bija arī vairāku ar lauksaimniecību saistītu uzņēmumu pārstāvji ar savu produkciju, ēdināšanas uzņēmums, SIA “Rozīne” jeb “Skrīveru mājas saldējums”. Saimniecībā bija izvietotas arī atrakcijas pašiem mazākajiem apmeklētājiem.
Uzvar pļaviņietis
Ekspertu vērtējumā vislabākās īpašības bija, līdz ar to dienas galveno balvu saņēma Limuzīnas šķirnes bullis Dons (svars izsoles dienā 616 kg) no Laura Saliņa zemnieku saimniecības “Grannes” Pļaviņu novadā.
Kristīne Ādama, izsoļu nama administratore, stāsta, ka vaislas dzīvnieku izsoles notiek arī Igaunijā, bijuši mēģinājumi Lietuvā. Latvijā šis ir jaunums. Pretēji līdzšinējai lopu pirkšanai un pārdošanai no rokas rokā, izsole ir vieta, kur katrs interesents var redzēt, kādu rezultātu var panākt, intensīvi strādājot ar vaislas materiālu, salīdzināt atvestos buļļus, izvēlēties labāko, kā arī salīdzināt ar savā saimniecībā augošajiem. Kristīne teic, ka saimnieki saviem buļļiem cenu noteica pirms izsoles un tā līdz vairāksolīšanai palika nemainīga neatkarīgi no ekspertu vērtējuma izsoles dienā.
Pārstāvis no Igaunijas, kas arī bija ieradies vērot izsoles gaitu, stāsta, ka Igaunijā izsoles vēl nenotiek tik labi, kā vēlētos, nereti gadās, ka piedāvātie dzīvnieki pārdoti vien par sākumcenu vai netiek pārdoti vispār un pēdējā izsolē tikai trīs no buļļiem sasniedza cenu, kas bija ievērojami augstāka par sākumcenu. Zemnieki ziemeļu kaimiņvalstī joprojām mēdzot izvēlēties lētāko variantu — ar mieru maksāt mazāk saimniekam “uz rokas”, pirkt ne tik labas kvalitātes bulli.
Torstens Kirsteins teic, ka Vācijā vaislas buļļu izsoles notiek jau 50 gadu un tāpēc saimnieki savus buļļus audzē tieši vairāksolīšanai. Turpretī Latvijā bija skaidri redzama atšķirība starp īpaši audzētiem un tādiem, kuri auguši barā kopā ar pārējiem liellopiem un nošķirti vien pāris dienu pirms došanās uz Mazzalvi. Izsoles dalībniekiem jāiemācās domāt ātri, pieņemt lēmumu sekundēs, ja nākas izvēlēties starp vairākiem piedāvājumiem. Tāpat, ja arī pirms vairāksolīšanas izvēlēts viens konkrēts bullis, tomēr izsoles gaitā tā cena “iziet” ārpus maciņa “biezuma”, ātri jāpieņem lēmums, ko darīt tālāk. Jautāts par kādu īpaši “karstu” izsoli Vācijā, Torstens atceras notikumus pirms pieciem gadiem, kad apriņķī tika izvēlēts “gada bullis”, kuru vēlāk bija paredzēts pārdot izsolē. Vairāki iespējamie pircēji divus mēnešus pirms tās izteica interesantus piedāvājumus dzīvnieka saimniekam, tomēr viņš palika nelokāms — pārdos tikai izsolē. Rezultātā ieguvums bija četras reizes lielāks par sākumcenu. To pārdeva par 11 tūkstošiem eiro, ja regulāra cena ir 2,5 līdz 3 tūkstoši eiro. Jautāts par vaislas buļļiem, kas aug bioloģiskajās saimniecībās un kuriem grūti konkurēt ar intensīvi barotiem, Torstens teic, lai sasniegtu labus rezultātus, šajā jomā arī jāievēro noteikums — izsolei paredzētais dzīvnieks jānošķir no pārējiem, un tam jāvelta liela uzmanība. Tāpat kā jebkurā nodarbē, arī vaislinieka audzēšanā vajag aizrautību, tai jākļūst par sirdslietu. Ja zemniekam tā nav, tad labāk laikus pārdot mazos dzīvniekus nobarošanai, nemocīt sevi ar nodarbi, kas nav sirdij tuva.
Aija Ādama, LGLA valdes priekšsēdētāja, teic, ka ideja par vaislinieku izsoli briedināta labu laiku, jo saimniekiem jāmācās kopt ganāmpulku, nevis ielaist tajā mazu bullīti, gaidīt, kad tas paaugsies, un cerēt uz labu rezultātu. ◆
