Biedrība “Mārketinga padome” 1. septembrī visiem Latvijas pirmklasniekiem nolēmusi dāvināt burtnīcu ar “Karotītes” preču zīmi.
Biedrība “Mārketinga padome” 1. septembrī visiem Latvijas pirmklasniekiem nolēmusi dāvināt burtnīcu ar “Karotītes” preču zīmi. Tā katru mazo skolnieciņu jau sagaidīs uz skolas sola.
Mārketinga padome cer, ka mazie skolēni turpmāk centīsies ēst produktus, kurus rotās “pazīšanās zīme” — tautā dēvēta par “karotīti”. Šī zīme liecinās, ka maize, piens, dārzeņi, augļi, saldumi un citi produkti ir ražoti vai ienākušies Latvijā un ir daudz veselīgāki un garšīgāki par importētajām muti krāsojošajām konfektēm, čipsiem un gāzētajiem dzērieniem.
“Karotītes” produktu ražotāji ir apņēmušies ne tikai izsekot izejvielu ieguves ceļam līdz uzņēmumam un tālāk līdz katras ģimenes galdam, bet arī ievērot papildu standartus, lai Latvijas pārtika būtu veselīga un garšīga.
Katra laba iecere ir atbalstāma, taču šaubas rada tas, kas notika pagājušā gada 1. septembrī. Toreiz no “Karotītes” pirmklasniekiem solīja rupjmaizi un medu. Taču diemžēl Aizkraukles rajonā visu skolu pirmklasnieki to nesaņēma. Toreiz daudziem bērniem tika vien pa maizes šķēlītei. Jācer, ka šogad bērnus šāda vilšanās nesagaida.
Ir arī cits aspekts — bērnu uzturs ir atkarīgs no vecāku maciņa biezuma. Visi zinām, ka Latvijas produkcija ir ievērojami dārgāka par importēto. Kāda māte sarunā teica: “Man vienalga, kur ražots margarīns, siers vai desa. Es vienmēr pērku lētākos produktus. Nevaru atļauties domāt par kvalitāti, jo manai kuplajai ģimenei produktu vajag diezgan daudz.”
Mazais pirmklasnieciņš var priecāties par “Karotīti” uz burtnīcas vāka, bet diemžēl ne katram mūsu valstī ir lemts labos produktus baudīt. Ir jauki teikt — ēd gardumus ar kvalitātes “Karotīti”, taču dzīves īstenība ir citāda. Labi vēl, ka lauku bērniem ģimenes dārzos izaug veselībai nekaitīgi dārzeņi, āboli, ogas un pašu gotiņa dod garšīgu pienu. Bet ko darīt pilsētas nabadzīgo ģimeņu bērniem?
