Aizvadītajā nedēļā Aizkraukles reģionā vietām sākti sējas darbi. Neretas pusē, saimiecībā “Ģēģeri”, ar kviešiem apsēts 200 ha, šaipus Daugavai sēju sāks nedaudz vēlāk. Gan Skrīveros, gan Kokneses pusē zemnieki
teic — vēl esot pārāk vēss.
Pagājušajā gadā daba pārbaudīja zemnieku pacietību līdz pat aprīļa beigām. Tikai mēneša nogalē bija piemēroti apstākļi, lai ar smago tehniku varētu doties uz lauka. Šogad, lai gan pavasaris nav īpaši silts, sējas darbus ierasti pirmie sāka Kurzemes un Zemgales saimnieki.
Juris Pundurs Neretas novada “Ģēģeru” saimniecībā sāka sēt pagājušajā nedēļā. Darāmā šobrīd esot daudz, papildu darbu un izdevumus arī šajā saimniecībā, līdzīgi kā daudzviet citur, sagādājis kailsals. “Ģēģeru” laukos jāpārsēj gandrīz visi ziemāji.
Kokneses novada zemnieku saimniecības “Lejasvēži” īpašnieks Jānis Krūmiņš teic, ka viņu pusē lauki ieplakās vēl esot par mitru. “Plānoju šonedēļ sākt sēju, mazliet pa lauku padarbojos, bet vēl nekas neiznāk,” stāsta Jānis Krūmiņš. “Nedēļas nogalē noteikti sāksim sēt.” “Lejasvēžos” kailsals nopostījis aptuveni pusi ziemāju, tos gan neesot sējuši daudz, jo pirms trijiem gadiem bija nepatīkama mācība — izsuta pilnīgi visi ziemāji.
Vēl mazliet nogaidīs arī Zalves pagasta z. s. “Pumpuri” īpašnieks Juris Smirnovs. “Pumpuru” laukos tiek darīts viss, lai zeme saglabātu mitrumu, liela daļa lauku apstrādāti ar šļūci, un saimnieks teic: ja lietu nesagaidīs, tad sēs šīs nedēļas nogalē, ja tomēr kārtīgi nolīs, tad pēc Lieldienām. Zeme vēl ir auksta, ne vairāk kā plus četri grādi. Pieredze rādot, ka sēklas attīstībai nepieciešams lielāks siltums, tāpēc jāpagaida, kamēr augsnes temperatūra sasniedz vismaz plus septiņus grādus. Ziemāji būs jāpārsēj ap 80% lauku. Ziemas rapsis ir pilnībā izsalis, jāskatās, kas būs ar graudaugiem. Arī “Pumpuros” pirms trijiem gadiem jau pieredzēts līdzīgs iznākums — visi ziemāju sējumi izsuta zem pārlieku biezās sniega segas. Kompensācija, ko zemnieki saņēma no valsts, bijusi niecīga.
Nu jau trešo gadu “Pumpuru” lauki ir apdrošināti. Saimniekam nav pozitīvas pieredzes ar “BTA”, vienīgo kompāniju, kura Latvijā apdrošina sējumus. “Kad jāmaksā par apdrošināšanu — sola debesmannu, kad viņiem būtu jāmaksā par zaudējumiem, tad — nervu bojāšana vien iznāk,” stāsta saimnieks. Risinājums rasts, apdrošinot sējumus vācu kompānijā. Kad pērn krusas dēļ postījumi bija 200 hektāros platības, šie apdrošinātāji laikus atlīdzināja zaudējumus, līdz ar to nekavējās arī kredītmaksājumi. ◆
