Sniegpulkstenītes izspraukušās no atkusušās zemes, atlidojuši pirmie gājputni, pavasara saulītē savus samtainos kažociņus gozē pūpoli.
Sniegpulkstenītes izspraukušās no atkusušās zemes, atlidojuši pirmie gājputni, pavasara saulītē savus samtainos kažociņus gozē pūpoli. Pļavās un tīrumos jau vīd pirmie kūlas dedzinātāju “sveicieni” — melni izdeguši zemes pleķi. Tātad pavasaris ir klāt!
Kāds tas būs? Vai arī šogad atkārtosies iepriekšējo gadu drūmā aina, kad izdega milzīgas zemes platības, sadega saimniecības, cieta ēkas un bojā gāja cilvēki? Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem, pērn līdz maija beigām Latvijā reģistrēts 5312 kūlas degšanas gadījumu, liesmas nopostīja 22 360 hektāru zemes, nodega 444 ēkas un mokošā nāvē dzīvību zaudēja seši cilvēki.
Līdz vakardienai VUGD jau saņēmis 91 izsaukumu uz pērnās zāles degšanas vietām, arī Aizkrauklē reģistrēti pirmie divi kūlas ugunsgrēki.
Vai to kāds var apturēt? Apelēšana pie dedzinātāju sirdsapziņas vai bargi sodi? Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos, kuri pieķerti un sodīti. Kāpēc lai dedzinātāji bītos, ja var aizmukt, neviena nepamanīti un nenoķerti?
Pagājušajā gadā pa Latviju īpašās patruļas mašīnās braukāja brīvprātīgie vides aizsardzības aktīvisti, uzraugot iespējamos dedzinātājus. Diemžēl nekāda efekta šai akcijai nebija, jo dega tāpat un vēl vairāk. Tāpat kā pērn, arī šogad samazinās Eiropas Savienības mazāk labvēlīgo apvidu maksājumu tiem zemes īpašniekiem, kuri dedzinās kūlu. 2005. gadā atbalsta apjomu samazināja 96 saimniecībām Ls 13 072 apmērā, bet pērn — 946 saimniecībām Ls 202 381 apmērā.
Gada laikā nekas īpaši nav mainījies — ne ugunsdzēsēju ekipējums, ne kūlas dedzinātāju attieksme. Pēc pirmajiem izdegušajiem zemesgabaliem atkal sākam domāt — ko nu? Pēc tam, kad kūlas ugunsgrēku skaits pieaugs līdz piecciparu skaitlim, varbūt domāsim jau valsts līmenī. Diemžēl nepietiek ar to, ka atbildīgie amatvīri atbrauc uz Latvijas nostūriem un pakrata ar pirkstu, sak, tā darīt nedrīkst un kūlu dedzināt ir slikti! Tikpat labi pavasaros varētu aizliegt pārdot sērkociņus un šķiltavas, cerot, ka tad dedzinās mazāk.
Vai tiešām mēs esam un būsim dedzinātāju tauta, kura nemācās pat no savām kļūdām?
