Jaunjelgaviete Skaidrīte Avotiņa 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, svinēs 65. dzimšanas dienu. Jubilāre ir lepna, ka dzimusi vienā datumā ar Latviju, turklāt laba vēlējumus un sveicienus jubilejā saņem krietni vairāk, jo zīmīgo datumu atceras visi, ne tikai ģimene un tuvākie draugi. Pirmais vienmēr ir bērnības draugs no Sērenes, kurš katru gadu ar tālruņa zvanu pamodina jubilāri neilgi pēc sešiem rītā.
Darāmā netrūkst, arī pensijā esot
Jubilāres dzimtā puse ir Secē, tur bijušas vecāku dzimtas mājas. Skaidrītes kundze augusi piecu bērnu ģimenē. Pirmās divas klases beigusi Sunākstes pamatskolā, pēc tam ģimene pārcēlās uz Jaunjelgavu, tur beigusi vidusskolu. Jauniete mācības gribējusi turpināt Rīgā, apgūstot konditores arodu, taču togad bijis liels konkurss un viņu neuzņēma. “Kā jau jaunībā gadās — aiz dusmām sāku strādāt un mācībām atmetu ar roku. Visu, ko protu, iemācījos pašmācībā. Jaunībā esmu strādājusi Zemkopības institūtā, mežniecībā, vēlāk — Jaunjelgavas šūšanas cehā “Rīgas apģērbs”, kultūras namā par apkopēju, bet pēdējā darbavieta, kur nostrādāju līdz aiziešanai pensijā, bija Jaunjelgavas vidusskolas ēdnīca. Tagad esmu pensionāre, algota darba man nav, tomēr dienas rit ātri, darāmā netrūkst,” stāsta jubilāre. Skaidrītes kundze apmeklē dekupāžas nodarbības, labprāt darina floristikas kompozījas, īpaši patīk gatavot pušķus no konfektēm.
Pagrabā plaukti pilni
Skaidrītes kundze aktīvi iesaistījusies Jaunjelgavas pensionāru biedrībā, darbojas arī vietējā Latvijas Sarkanā Krusta nodaļā. Vasarā un rudenī labdarībai pievērsties maz laika atliek, jo daudz jāstrādā dārzā, jāiet ogot un sēņot, taču rudenī un ziemā var darboties vairāk. Kopā ar citām pensionārēm ada zeķes un čības maznodrošinātajiem, dzīvnieku patversmēs nonāk jaunjelgaviešu darinātās segas. “Man pašai dzīvē visādi gājis, bijis arī ļoti grūti, tāpēc, ja tagad varu palīdzēt kādam, kuram klājas grūtāk kā man, to daru labprāt un ar prieku. Esmu gandarīta, ja kādu spēju iepriecināt,” atzīst jubilāre.
Skaidrītes kundzei ir meita Iluta un mazmeita Sindija, kura pie vecmāmiņas viesojas teju katru nedēļas nogali, te pavada visas vasaras brīvdienas.
Jubilāres dārzā izaug viss, kas vajadzīgs gardiem ziemas salātiem un konservējumiem, tos viņa sarūpē gan sev, gan meitai, gan draudzenēm. Labprāt dodas uz mežu sēņot un ogot, un arī meža veltes nonāk burciņās.
Naudu zeķē nekrāj
Par jubilejas svinībām Skaidrītes kundze teic: “Pēdējos gadus ar draudzenēm esam nolēmušas svinēt vien apaļās un pusapaļās jubilejas, jo bija jau par traku! Ar dziesmām un ballītēm atzīmējām visus svētkus un kādā reizē sapratām, ka tie jau ir pārāk bieži, un mūsu vecumā “jāpiebremzē”. Kopā turamies piecas, sešas draudzenes, Ludmila vienmēr ir ar ģitāru, tad mājās neejam, kamēr nav izdziedāts viss repertuārs. Kad “iekarstam”, tad tiekam arī līdz častuškām.”
Šogad jubilejas svinības plānotas 17. novembrī, būs 24 ciemiņi — mazāk nesanākot, tie ir tikai paši tuvākie. “Nekad neesmu bijusi naudas krājēja, cik ir, tik nežēloju. Domāju, ka jāprot arī priecāties, svētki ir jāsvin, lai cik grūti klājas. Man vienmēr ir pilns pagrabs ar dažādiem salātiem un konservējumiem, dzīves laikā esmu klājusi daudzus viesību galdus, tas man patīk, un to daru ar prieku arī šodien. Izmēģinu jaunus ēdienus un receptes, ja kādam iegaršojas, neesmu skopa, dalos savās zināšanās ar citām saimniecēm,” atklāj jubilāre. ◆
