Skrīverietis Jānis Jansons cieši nolēmis dibināt novada pūtēju orķestri. Pagājušo sestdien pirmā topošā orķestra dalībnieku kopāsanākšana liecināja par viņa idejas dzīvotspēju. Skrīveru novada kultūras centra mazajā zālē pulcējās vairāk kā divdesmit interesentu. Lielākajai daļai no viņiem līdzi bija savi instrumenti — saksofoni, trompetes, tromboni.
Profesionāls mūziķis
Skrīveros pūtēju ansamblis, vēlāk arī orķestris, bijis visos laikos — gan pirmajā neatkarīgajā Latvijā, kad darbojās sešgadīgā skola, gan vēlāk, padomju laikos, vidusskolā Artura Švābes vadībā. 80. gados un vēlāk, Atmodas laikā, ar to veiksmīgi darbojās Ziedonis Puķītis.
Šajās dienās pie pūtēju orķestra atjaunošanas ķēries Jānis Jansons, kādreizējais Ziedoņa Puķīša skolēns. Viņš mūziku iepazina jau no astoņu gadu vecuma, pirms vairāk kā desmit gadiem beidzis Skrīveru mūzikas skolu, mācījies arī Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvis profesionālo muzikālo izglītību, savulaik spēlējis saksofonu gan pūtēju orķestrī “Rīga”, gan Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī. Piedalījies arī dažādos ar mūziku saistītos projektos ārzemēs.
Ierasties aicināts katrs
“Esmu atgriezies mājās,” saka Jānis Jansons. Viņš dzimis un audzis Skrīveros, tāpēc zina, kā te reiz bijis agrāk. Gadatirgos un vai katrās bērēs spēlējusi maza pūtēju blicīte. Ārzemēs pavadītais laiks palīdzējis paskatīties uz Latvijā notiekošo no malas, vairojis patriotismu. Redzot, ka apkārtējos novados ir spēcīgi pūtēju ansambļi, orķestri, Jānim sāp sirds par to, ka Skrīveriem tāda nav. “Kas gan ir Dziesmu svētku gājiens bez orķestra, kas ir 18. novembris bez tauru skaņām, tā vietā klausoties datorā ierakstītu himnu?” retoriski jautā Jānis.
Vai Skrīveros būs pietiekami daudz orķestra dalībnieku? Topošā ansambļa vadītājs teic, ka līdz šim esošajiem pašdarbības kolektīviem dalībnieku nav trūcis. Atšķirībā no profesionālā ansambļa, kad cilvēki uz mēģinājumiem nāk kā uz darbu, pašdarbnieki sevi dejā, dziesmā un mūzikā pauž no brīvas gribas. Pūtēju ansambļa dalībniekiem nav vecuma un dzimuma ierobežojuma. Snieguma kvalitāti ar laiku var “noslīpēt”, bet galvenās ir dalībnieku izjūtas. Tāpēc uz mēģinājumiem var ierasties katrs, kurš jūt vēlmi izpaust sevi mūzikā, pat ja līdz šim ar to bijis maz saistības.
Mērķi redzami
Apmācāmajiem nāktos aicināt skolotājus, tāpēc jārisina atalgojuma jautājums, bet sarunas ar novada domi par iespējamo finansējumu vēl nav bijušas. Jānis Jansons teic, ka problēmu nebūtu ar saksofona spēles apmācību, bet, piemēram, trompetes, trombona spēlētgribētājiem būs jāaicina speciālists no malas. Otra iespēja ir piedalīšanās ar pašdarbības veicināšanu saistītos projektos, lai risinātu arī instrumentu iegādes jautājumu. Pašlaik cerība ir uz tiem, kuri orķestrī spēlējuši agrāk un instrumentus iegādājušies paši. Ir arī iespēja instrumentu nomāt.
Kādus pūšamos instrumentus izvēlas spēlēt visbiežāk? Jānis teic, ka visos laikos saksofons bijis topa instruments, tad popularitātes ziņā vadībā ir trompete, trombons, tuba, flauta. Ļoti reti izvēlas spēlēt klarneti.
Jāņa Jansona lielākais mērķis ir izveidot ap 30 cilvēku lielu orķestri, kurā vismaz puse dalībnieku būtu jau ar priekšzināšanām, bet pārējie instrumentu apgūtu “no nulles”. “Iztēlē jau redzu, kā skrīverieši spēlē himnu šīgada rudenī — 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā. Nākamais mērķis — Dziesmu svētki, Latvijas neatkarības simtgade un Skrīveru pūtēji gājiena priekšgalā,” saka Jānis Jansons.
Jāpaiet ilgam
laikam
Skrīveru mūzikas un mākslas skolas direktore Iveta Biķerniece atceras Artura Švābes laikus, kad mūzikas skolu apmeklēja maz skolēnu, bet pūtēju orķestrī skolā spēlēja ļoti daudzi. Skola orķestra izveidošanu, izņemot ar mūzikas instrumentiem, noteikti atbalstīs. “Pūšamo instrumentu skaņas rada kopības izjūtu jebkurā pasākumā, svētkos, zaļumballē, apliecina latvieša mūzikas mīlestību, pauž varenību. Pateicoties šādam kolektīvam, iespējams, veidosies jaunas tradīcijas.”
Ziedonis Puķītis, kurš reiz Skrīveros vadīja pūtēju orķestri un bigbendu, teic, ka to darbība beidzās, sākoties krīzei. Teikt, ka Skrīveri atstāti bez pūtējiem, gluži nevar, jo līdz šim Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā darbojas divas — saksofonistu un metāla pūšamo instrumentu — ansambļa grupas. Kokneses kultūras nama pūtēju orķestra vadītājs Ziedonis Puķītis cer uz Jāņa Jansona idejas izdošanos, neatteiks padomu, bet atzīst, ka tas ir milzu darbs un jāpaiet krietni ilgam laikam, lai izveidotu orķestri. ◆
