Nu jau deviņus gadus Aizkraukles arodvidusskolā māca jaunos zemessargus. Vairāk nekā simt jauniešiem, kuri piecos izlaidumos beiguši arodvidusskolu, tas ir pirmais pakāpiens pa militārās karjeras kāpnēm.
Nu jau deviņus gadus Aizkraukles arodvidusskolā māca jaunos zemessargus. Vairāk nekā simt jauniešiem, kuri piecos izlaidumos beiguši arodvidusskolu, tas ir pirmais pakāpiens pa militārās karjeras kāpnēm.
Zemessarga specialitāti četros kursos patlaban apgūst 95 jaunieši no visas Latvijas, 20 no Aizkraukles rajona. Meitenes šajā kursā neuzņem. Vēl šo specialitāti var apgūt Liepājas rajona Kazdangā.
Konkurss samazinās
Pirmajā gadā, kad sāka uzņemt jauniešus Aizkraukles arodvidusskolas militārajā kursā, mācīties gribēja daudzi. Konkurss bija pat pieci audzēkņi uz vienu vietu. Taču pamazām šis skaits samazinājās, un pagājušajā gadā uz vienu vietu grupā pretendēja divi jaunieši. Mācīties gribētāju skaita samazināšanās saistīta ar izmaiņām mācību programmas finansēšanā.
Zemessargs ar automehāniķa specializāciju
Jauno zemessargu apmācības programma izstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku kājnieku vada kaujas reglamentu. Militārā kursa audzēkņi četros gados apgūst zemessargam nepieciešamās zināšanas, kā arī iegūst pilnu vidējo izglītību un automehāniķa specializāciju darbā ar militāro tehniku. Tāpēc jauniešiem slodze skolā ir liela.
Militārās gudrības jauniešiem māca zemessargi Armands Sudrabs, Vilis Treinis, Gatis Muižnieks un Leons Jaudzems. Mācību procesu uzrauga majors Ainis Ambarovs. Vitauts Ivanāns ir pasniedzējs un atbild arī par saimnieciskajām lietām. Vidusskolas priekšmetus un automehāniķa iemaņas māca arodvidusskolas skolotāji un meistari.
Apgūst ieroču uzbūvi un kaujas taktiku
Stundu sarakstā līdzās matemātikai, latviešu un angļu valodai, fizikai un citiem vidusskolas mācību priekšmetiem ir arī dienesta mācība. Tajā jaunieši apgūst ieroču uzbūvi, šaušanu, kaujas iemaņas, darbu ar karti, orientēšanos, militāro topogrāfiju, pirmās palīdzības sniegšanu, sakaru līdzekļus, reglamentu, Nacionālo bruņoto spēku struktūru, Latvijas valsts un armijas vēsturi un citas lietas.
Desmit kilometru ar pilnu uzkabi
Īpašu uzmanību pievērš jauniešu fiziskajai sagatavotībai. Sportiskie normatīvi, kādus jāizpilda jaunietim, stājoties militārajā kursā, gan nav noteikti. Taču jaunietim jābūt veselam un fiziski attīstītam atbilstoši vecumam.
Jau stājoties arodvidusskolā, puiši var uzzināt, cik daudz viņiem būs jāspēj izdarīt pēc gada vai diviem. Piemēram, jānoskrien desmit kilometru ar pilnu karavīra uzkabi. Ja puisis tam nav gatavs, labāk izvēlēties citu specialitāti.
Komandās militārā kursa audzēkņi
Divas reizes nedēļā notiek papildus sporta nodarbības, kas ir obligātas visiem militārā kursa audzēkņiem. Taču daudzi jaunieši trenējas vēl vairāk. Spēlē volejbolu, basketbolu, futbolu, iet uz trenažieru zāli, kura iekārtota arodvidusskolas kopmītņu pagrabā, vai nodarbojas ar armrestlingu.
3. un 4. kursa audzēkņiem mācību programmā iekļautas nodarbības pašaizsardzībā. Nodarbību vadītājs un treneris Andrejs Dembovskis bilst, ka četru gadu laikā var redzēt, kā mainās puišu raksturs, uzvedība, attieksme pret darbu: “Uz skolu 15—16 gadu vecumā viņi atnāk bērnišķīgi, bet skolu beidz jau 18—19 gadu veci nopietni jaunieši.”
Katru gadu Latvijā notiek arodvidusskolu audzēkņu spartakiāde, kurā piedalās arī Aizkraukles arodvidusskola. Komandu pamatsastāvā galvenokārt ir tieši militārā kursa audzēkņi, jo viņi ir fiziski pārāki par citiem.
Divas nometnes gadā
Katru gadu militārā kursa audzēkņiem ir divas militārās nometnes — ziemas un vasaras. Tajās viņi praktiski var parādīt, ko apguvuši skolā. Nometnes agrāk notika slēpošanas un orientēšanās kluba bāzē “Jaujās” Aiviekstes pagastā, bet tagad galvenokārt Daudzeses un Sērenes pagastā. Trenēties šaušanā puiši dodas uz Juču karjeru Pļaviņās vai karjeru Sērenē. 4. kursa audzēkņiem pirms eksāmeniem ir arī militārā prakse.
Puišiem vajadzīga arī autoatslēdznieka prakse. Vieta, kur to veikt, jāmeklē pašiem. Zemessardzes 55. kājnieku bataljons var pieņemt pāris puišu, un parasti viņi ir vietējie. Jaunieši, kuri dzīvo citos rajonos, prakses vietu visbiežāk meklē sava rajona zemessardzes bataljonā.
Naudu ēdināšanai vairs nepiešķir
Deviņu gadu laikā zemessargu apmācības programmā un finansēšanā daudz kas mainījies. Deviņdesmito gadu sākumā visu pārraudzīja un finansējumu sadalīja pati zemessardze. Kad izveidojās un nostiprinājās Nacionālie bruņotie spēki, tie pārņēma kontroli pār zemessargu apmācību un programmai samazināja finansējumu.
Sākumā militārā kursa audzēkņus par valsts līdzekļiem ēdināja trīs reizes dienā, pilnībā nodrošināja ar formastērpiem. Tas toreiz bija noteicošais, kāpēc daudzi lauku jaunieši no mazturīgām ģimenēm izvēlējās tieši Aizkraukles arodvidusskolu. Tolaik militārā kursa audzēkņiem bija kazarmu režīms, un pat aizkraukliešiem, kuri te mācījās, bija jādzīvo kopmītnēs.
Nu jau četrus gadus kursantiem par iztiku jādomā pašiem, tāpat kā visiem pārējiem arodvidusskolas audzēkņiem. Dienās, kad naudas vairāk, puiši iet uz skolas ēdnīcu vai kafejnīcu kopmītnēs, kad tās mazāk, gatavo paši kopmītņu virtuvē. Par valsts līdzekļiem militārā kursa audzēkņus ēdina tikai nometņu laikā.
Majors Ainis Ambarovs informē, ka aizkraukliešiem vairs nav jādzīvo kopmītnēs, viņi pēc stundām var doties mājup: “Ja kursanta vecāki ir mazturīgi un ja viņa vienīgais ienākums ir stipendija, mēs nevaram piespiest jaunieti dzīvot kopmītnēs, maksāt par tām un pašam rūpēties par iztiku.”
Formastērpi jāpāršuj
Patlaban valsts maksā algas instruktoriem un audzēkņiem daļēji nodrošina formastērpus. Vienubrīd pirmo divu kursu audzēkņi formu vispār nevalkāja. To saņēma tikai tad, kad sasniedza 18 gadu vecumu un kļuva par pilntiesīgu zemessargu. Tagad formastērpi ir visiem, problēma tikai izmēri gan krekliem, biksēm, gan arī apaviem. Kreklus, bikses un jakas var pāršūt, taču apavi bieži vien jauniešiem jāmeklē pašiem. Iespēju robežās palīdz arī zemessardzes 55. kājnieku bataljons.
Visi līdz izlaidumam netiek
No visiem puišiem, kuri sāk mācības militārajā kursā, skolu beidz vidēji 70 procentu. Ir jaunieši, kuri nevar izturēt fizisko slodzi, ir arī tādi, kuri vīlušies mācību procesā. Majors Ambarovs prāto: “Iespējams, puiši iedomājušies, ka mācības un militārais dienests būs kaut kas romantisks. Taču diemžēl nekā tāda te nav. Ir tikai smags darbs, aktīvi treniņi un stingras prasības ievērot reglamentu, pakļaušanās virsnieku pavēlēm un noteiktu uzvedības normu ievērošana.”
Ir, protams, arī tādi audzēkņi, kuriem jāaiziet sliktas uzvedības, alkohola lietošanas vai reglamenta neievērošanas dēļ. Nesen šo iesmelu dēļ izslēgti četri puiši. Ja četru gadu laikā kursants neierodas uz divām nometnēm, arī tad viņam no skolas jāaiziet.
Esmu ievērojusi, ka Aizkraukles arodvidusskolas militārā kursa audzēkņi uzvedības ziņā atšķiras no citiem. Disciplīna un pieklājīga izturēšanās šiem jauniešiem ir goda lieta. Ir arī izņēmumi, taču bravurīgo un “lecīgo” ir maz.
Zemessargiem jādodas dienestā
Pirmajos gados daudzi jaunieši bija vīlušies, jo NBS vadība sākumā neapdomīgi solīja, ka militārā kursa audzēkņiem nebūs obligāts dienests armijā. Taču vēlāk lēmumu mainīja.
Šis solījums sākumā vilināja daudz puišu. Tagad visiem skaidrs, ka militārā kursa audzēkņiem pēc skolas beigšanas tomēr armijā būs jādien, ja vien viņi neturpinās studijas augstskolā.
Nevajadzētu sākt no nulles
Majors Ainis Ambarovs uzskata: “Ja jaunieši izvēlējušies militāro karjeru, dienests armijā ir pašsaprotama lieta. Protams, nav pareizi, ja šī kursa beidzēji dienestā nolikti vienā līmenī ar jaunkareivjiem un viņiem gadu jādara tas pats, ko viņi četrus gadus darījuši arodskolā. Beidzot militāro kursu, puiši apguvuši un sasnieguši vairāk. Tāpēc Alūksnes mobilo strēlnieku mācību centrā, kurā nonāk visi iesauktie, puišiem jāizpilda speciāls tests. Tā rezultāti rāda, kāds ir jaunieša līmenis. Parasti mūsu arodvidusskolas absolventi, nokļūstot dienestā, uzreiz var pildīt instruktora pienākumus.”
Izvēlas Policijas akadēmiju vai koledžu
Kādas ir Aizkraukles arodvidusskolas militārā kursa absolventu perspektīvas un iespējas nākotnē? Diemžēl nevienā augstskolā nav īpašas atlaides tiem, kuri apguvuši zemessarga specialitāti. Majors Ainis Ambarovs gan zina stāstīt, ka Rēzeknes augstskolā jaunietis, kurš atbilst jaunkareivja līmenim, pie iegūtajām ballēm vienu saņem klāt. Bieži šī viena balle ir izšķirošā, vai jaunietis varēs mācīties par valsts vai savu naudu.
Daudzi izvēlas studijas Policijas akadēmijā vai koledžā. Vienīgā jauniešu priekšrocība ir tā, ka viņiem ir priekšzināšanas militārajā jomā, viņi zina reglamentu un likumus, kā arī ir labāk fiziski sagatavoti un var izpildīt noteiktos sportiskos normatīvus.
Savlaik daudzu jauniešu mērķis bija Nacionālā aizsardzības akadēmija, taču nu tā mainījusi uzņemšanas noteikumus un mācību programmu. Šajā akadēmijā patlaban uzņem tikai cilvēkus, kuriem jau ir kāda augstākā izglītība. Visu, kas nepieciešams labam virsniekam, viņi sola iemācīt paši.
Karjerai iespēju pietiek
Daudzi izvēlas turpināt darbu militārajās struktūrās, piemēram, militārajā policijā. Aizsardzības ministrijā, kur reizēm iegriežas arī majors Ainis Ambarovs, dežūrtelpā dokumenti jāuzrāda saviem bijušajiem audzēkņiem, kuri nu tur strādā apsardzē. Vairāki puiši veiksmīgi turpina militāro karjeru. Piemēram, pirmā izlaiduma absolvents Raivo Grīnbergs strādā Nacionālo bruņoto spēku instruktoru skolā Cēsīs. Ēriks Leonovičs ir Aizsardzības akadēmijas taktikas centra tehniķis, Viktors Dudzinskis ir zemessardzes speciālās vienības “Vanags” kaujinieks. Aldis Lipšāns veicis miera uzturēšanas misiju Kosovā.
Vairāki militārā kursa beidzēji strādā zemessardzes 55. kājnieku bataljona štābā. Gatis Muižnieks ir instruktors arodvidusskolā, Normunds Stesels — bataljona jaunsargu speciālists, Gaitis Polis — bataljona izlūkošanas (S2) nodaļas priekšnieks.
Kvalitatīvāku vidējo izglītību
Marta beigās Aizkraukles arodvidusskolā viesojās speciālisti no Aizsardzības ministrijas Izglītības departamenta un Nacionālo bruņoto spēku mācību vadības štāba, lai izvērtētu jauno zemessargu apmācību. Mācību vadības štāba Kontroles un analīzes pārvaldes virsnieks kapteinis Juris Ābols vērtē: “Jauniešu militārā apmācība ir augstā līmenī. Var redzēt, ka zemessargi, kuri māca jauniešus, to dara no visas sirds, ir sava darba lietpratēji. Taču Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vajadzīgi ne tikai labi militāri apmācīti, bet arī izglītoti jaunieši. Jauniešu, kuri pēc arodvidusskolas beigšanas turpina studēt augstskolās, ir maz, vairāk ir tādu, kuri pēc tam sāk darba gaitas. Tāpēc lielāku uzmanību vajadzētu pievērst vispārējās vidējās izglītības līmeņa paaugstināšanai.”
***
Domā par ārzemēm
Rīdzinieks Edgars Kašs ir 2. zemessargu kursa kursants. Jau mācoties pamatskolā, zinājis, ka grib savu dzīvi saistīt ar militāro dienestu. Kazdanga, kur arī var apgūt zemessarga specialitāti, bija pārāk tālu no viņa dzīvesvietas, tāpēc Edgars izvēlējās Aizkraukles arodvidusskolu. Viņš pirmajā kursā iecelts par vada komandieri, izturējis pārbaudes laiku, nu pilda šos pienākumus jau otro gadu.
Pēc arodvidusskolas beigšanas cerēja studēt Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, taču nu tajā mainīta uzņemšanas kārtība. Tāpēc Edgars ar rekrutēšanas centra starpniecību nodomājis mācības turpināt ārzemēs. Rekrutēšanas un atlases centrs Latvijā izvēlas jauniešus militārajam dienestam un apmācībai ārpus valsts robežām.
Pagājušajā gadā Edgars dejoja arodvidusskolas deju kolektīvā, bet bijis grūti visu apvienot, tāpēc šogad uz mēģinājumiem vairs neiet. Ir laiks tikai dažreiz aiziet uz trenažieru zāli turpat kopmītnēs. Vai fiziskā slodze nav par lielu? Edgaraprāt, tā varētu būt pat vēl lielāka.
Ģimenes tradīcija
Arī Sandis Kājiņš no Cēsīm mācās 2. kursā. Viņš kļūt par zemessargu nolēmis pats, taču tā varētu būt arī ģimenes tradīcija, jo viņa vecāki tāpat ir zemessargi. Tēvs ir zemessardzes 27. kājnieku bataljona sapieris Cēsīs, bet māte bataljona štābā strādā par grāmatvedi.
Pirms iestāšanās arodvidusskolā Sandis trīs gadus darbojās jaunsargu vienībā. Viņš uzskata, ka tā bijusi laba sagatavošanās mācībām militārajā kursā. Sandim ļoti patīk praktiskās nodarbības un nometnes. Brīvajā laikā viņš spēlē galda tenisu.
***Fakts.
Minimālā stipendija, ko saņem arodvidusskolas audzēknis, ir Ls 4,50. Ja viņam ir labas sekmes, nav kavējumu, aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē, stipendija ir lielāka. Divus latus mēnesī jāmaksā par dzīvošanu kopmītnēs. Audzēknis saņem arī ceļa izdevumu kompensāciju. Ja viņš nedēļas nogalē brauc uz mājām, apmaksā biļeti vienā virzienā.
* * *
Beidzot Aizkraukles arodvidusskolas militāro kursu, jaunietis var saņemt zemessarga vai vecākā zemessarga pakāpi. Kādreiz bija iespējams saņemt arī kaprāļa pakāpi, taču tagad to piešķir tikai pēc NBS Cēsu instruktoru skolas beigšanas.
***
Militārā kursa audzēkņu dienas kārtība
6.30 — celšanās.
6.40 — rītarosme arodvidusskolas stadionā.
7 — rīta tualete, gatavošanās skolai.
7.50 — rīta līnija. Vada komandieri pārbauda, vai ieradušies visi kursanti.
8.15 — sākas mācību stundas. Tās beidzas ap pulksten 16. Pēc stundām — ja nav treniņu vai skolas pasākumu, brīvais laiks.
22 — vakara līnija.
23 — naktsmiers.
Aizkraukles pilsētā dzīvojošajiem kursantiem rītarosme un vakara līnija nav obligāta, taču noteikti jāierodas uz rīta līniju.
