Cik noturīga ir Latvijā atnākusī ziema, to rādīs laiks, bet cik noturīgs ir dažviet uzsalušais ledus, to nosaka tikai zemledus makšķernieks. Ne velti ir tāds sens nodriskāts teiciens, ka tikko noslīcis pirmais zemledus makšķernieks ir vēstnesis tam, ka drīzumā uz ūdenskrātuvēm gaidāms pirmais ledus. Melnais humors, bet taisnības šeit ir ļoti daudz.
Nepacietīgie ir visur. Copmaņi gaida pirmo ledu, tāpat kā pēdējo, jo tad ir vislabākie lomi un daudz iespēju uzrauties uz trofeju zivīm, jo ziemas vidū zvīņneses kļūst neaktīvas. To nosaka ledus biezums, sniega sega un skābekļa trūkums ūdenī.
Iet vai neiet, kāpt vai nekāpt?
Pirmais ledus, kā zināms, ir izturīgākais, ja vien nav salis kopā ar sniegu. Šoziem tāds ir uzsalis tikai dažos nelielos Vidzemes augstienes ezeriņos. Nekur citur stabila ledus nav, nemeklējiet, jo vienkārši nav bijis atbilstošu laikapstākļu.
Esmu novērojis, ka makšķernieki pa necaurspīdīgu pirmo ledu iet daudz drošāk nekā pa caurspīdīgu, kas patiesībā ir pilnīgi ačgāni. Caurspīdīgs ledus uzsalst kailsalā. Tas nozīmē, ka tas būs stiprs un jau septiņu centimetru biezumā izturēs arī 130 kilogramu svaru. To spriežu pēc sava svara + ekipējums. Tā tas ir bijis un būs. Tas gan nenozīmē, ka vienā vietā uz šāda ledus var sanākt vairāki cilvēki. Esmu pāris reižu redzējis, kā copmaņi ielūst uz pirmā ledus tikai ziņkārības pēc vai sīvo atverot un sanākot kopā.
Sniega māns un
palīginstrumenti
Ja pirmais ledus ir klāts ar plānu sniega kārtu, kas ir aptuveni pieci centimetri, tad noteikti būtu jāpavēro sniega nokrāsa. Vietās, kur tas ir tumšākā krāsā, iešana var būt ļoti bīstama. Pārdrošība te ir pilnīgi nevietā, jo, kaut arī valda nerakstīts likums, ka vienam uz pirmā ledus nav ieteicams iet, paļauties uz otra cilvēka palīdzību tā kā nevajadzētu. Iemesls ir ļoti vienkāršs. Otram ielūstot, bieži vien tas, kurš palicis virs ledus, panikā nezina, ko darīt. No redzētā sākas šoks, jo ielūzušais mēģina tikt virs ledus. Tas savukārt lūst. Sākas palīdzības saucieni, kas pāraug histērijā. Ledus visapkārt sprēgā, un ļoti bieži otrs izmisumā pieņem nepareizus lēmumus.
Lai cik būtu liela pieredze ziemas copē un kā ausītos makšķernieks, ejot pa pirmo ledu, pārsteiguma moments nāk zibenīgi. Ielūšana notiek tik ātri, ka spēj vien nomirkšķināt ačeles. Kas tad var glābt situāciju?
Pati reālākā versija ir peldošais kostīms, kurš cilvēku, ja vien viņš nav ielūzis upē ar straumi, notur virs ūdens aptuveni 20 minūšu. Šajā laikā izdarīt var daudz ko. Šiem kostīmiem ir ūdens necaurlaidīgas kabatas, kurās pirms copes var ielikt arī mobilo telefonu, bet vēlams to turēt krūšu augstuma kabatās. Pirmā un galvenā pozīcija, kas jāieņem pēc ielūšanas, ir gulēšana ūdenī uz muguras, kājas un rokas paceļot uz augšu. Būs radīts pludiņa efekts.
Ejot pa pirmo ledu, prātīgs cilvēks vienmēr ņem līdzi leduscirtni (vergu). Parasti veselīga vīrieša kārtīgs cirtņa asmeņa trieciens pret ledu nedrīkst iziet tam cauri. Ja tas nenotiek, tad ledus biezums zem jums kā minimums ir aptuveni pieci centimetri. Labāk jau cirst vairākas reizes un vienā vietā. Obligāti ir “kaķa nagi”, kurus iever noturīgā bikšu gumijā un izver kā bērnudārza audzēknim caur piedurknēm tādā garumā, lai pie pirmajām problēmām varētu viegli ar otru roku aizsniegt. Šāda mantiņa ar saviem asajiem galiem palīdz izrāpties uz ledus. Ejot kompānijā, kaut vienam cilvēkam līdzi jābūt striķa galam vismaz piecu metru garumā. Būtu labi, ja vienā galā jau iepriekš iesietu kaut ko nedaudz smagāku, lai vieglāk virves galu aizmest ielūzušajam. Pārējais jau būs itin vienkārši.
Jāsaglabā miers
Pārvietojoties pa pirmo ledu, nav ieteicams iet ierastajā gaitā, kad urbis vai verga ir uz pleca un copes kaste uzkarināta uz kāda no šiem priekšmetiem. Pareizā versija būtu katru lietu turēt savā rokā. Ja gadījumā rodas situācija, ka ielūstam, tad tajā brīdī var mantas palaist vaļā un rokas izplest plecu platumā. Šāda rīcība neļaus pakļūt zem ledainā ūdens, kas būtībā ir svarīgs faktors, jo ir jāsaglabā vēss miers. Panikai nav vietas. Protams, viegli jau runāt, bet citu ieteikumu neredzu. Man pašam šādi gadījumi nav bijuši, kaut arī piederu pie tiem trakajiem, kas kāpj uz ledus pie pirmās izdevības. Uz upēm nelienu, kaut arī iespējamie līči ar stāvošu ūdeni ir aizsaluši. Tāpat apmeklēju ūdenskrātuves un vietas, kur zinu, ka ir stingra gultne un dziļums nav lielāks par diviem metriem. Viss it kā ļoti vienkārši. Nepieciešams tikai domāt ar galvu.
Ir divu veidu peldošie kostīmi — divdaļīgais un kombinezons. Divdaļīgais kostīms ir ērtāks valkāšanai un braukšanai automašīnā, taču daudz neefektīvāks stiprā vējā vai ielūšanas gadījumā. Kombinezons šajā ziņā ir pārliecinošāks, bet neērtāks lietošanai. Man ir seši ziemas kostīmi un visi ir tikai un vienīgi kombinezoni. Pērkot šādas preces, vienmēr domāju par veselību un drošību un tikai tad par ērtumu. Lai būtu brīvāka kustēšanās, vienmēr kombinezonus esmu iegādājies vienu izmēru lielākus.
Viss iepriekš rakstītais domāts pirmā ledus nepacietīgākajiem mak-
šķerniekiem, bet vēl labāk tomēr mazliet nogaidīt un atcerēties, ka katru no mums kāds tomēr gaida mājās. ◆
