Atklātībā nonākusi visticamāk viena no tām lietām, ar kurām pastiprināti pēdējā laikā nodarbojies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Zem biroja āmura nonākusi Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.
Kā iepriekš Latvijas Televīzijā teica Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe, ir lērums ar medicīnas jomu saistītu lietu, kuras ir korupcijas apkarotāju redzeslokā, turklāt, kā viņa piebilda, — runa ir ne tikai par slimnīcām un amatpersonām galvaspilsētā, pārkāpumu ģeogrāfija ir plaša.
Iespaidīgas naudassummas
KNAB, veicot vairāk nekā 20 kratīšanu piecu par nelikumībām saistībā ar būvdarbu iepirkumiem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) aizdomās turamo personu darba vietās, dzīvesvietās un viņu uzturēšanās vietās dažādos Latvijas reģionos, izņēmis finanšu līdzekļus dažādās valūtās vairāk nekā 700 tūkstošu latu apmērā. To izcelsme tiks noskaidrota turpmākās izmeklēšanas laikā — informē KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.
KNAB 22. oktobrī sācis kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem laika posmā no 2007. gada līdz 2009. gadam saistībā ar publiskajiem iepirkumiem BKUS vajadzībām. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā 3. novembrī tika aizturētas piecas personas — divas par iepirkumiem atbildīgās BKUS amatpersonas un trīs privātpersonas. Kā liecina aģentūras LETA informācija, tiesa apcietinājusi BKUS saimniecības direktoru Aivaru Lisenko, kā arī slimnīcas iepirkumu komisijas locekli slimnīcas valdes locekli Arni Kramzaku.
“Situācija ir ļoti nepatīkama, un esmu ļoti sarūgtināts, jo šķita, ka ir novērsti visi riski slimnīcas daudzfunkcionālā korpusa būvniecībā,” sacījis BKUS vadītājs Dzintars Mozgis. Būvniecības procesu esot uzraudzījis “Projektu vadības attīstības birojs”. Ja kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā atklāsies konkrēti pārkāpumi, slimnīcai būšot visas tiesības vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu — uzsvēris D. Mozgis.
Apsūdzības nopietnas
KNAB skaidro: ilgstošu operatīvi tehnisko pasākumu rezultātā un izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka saistībā ar vairākiem būvdarbu iepirkumiem slimnīcas vajadzībām BKUS amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, mantkārīgā nolūkā pēc iepriekšējas vienošanās ar vairāku uzņēmumu atbildīgajām personām veikušas pretlikumīgas un krāpnieciskas darbības lielā apmērā attiecībā pret valsti. Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi esot pietiekami, lai KNAB izmeklētājs atzītu aizturētās personas par aizdomās turētajām dažādos noziedzīgos nodarījumos — dienesta pilnvaru pārsniegšanā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, kukuļņemšanā, kukuļdošanā, komerciālā uzpirkšanā, dokumentu viltošanā un krāpšanā.
No neoficiāliem avotiem zināms, ka lieta sākta aizdomās par kukuļošanu BKUS iepirkumos, kas saistīti ar būvniecības un renovācijas darbiem slimnīcas teritorijā — raksta portāls “Citadiena.lv”. Pēc publiski atrodamās informācijas, BKUS slēgusi līgumu ar konkursa uzvarētāju SIA “Pamats” par daudzfunkcionālā korpusa būves pirmo kārtu par
37 855 latiem, kā arī uzņemšanas nodaļas renovācijas darbiem par 203 936 latiem. Papildu darbu veikšanu pie daudzfunkcionālā korpusa II, III, IV kārtu būvdarbiem par
131 345 latiem BKUS slēgusi ar uzņēmumu “PPF Būve”, kas ir cieši saistīts ar SIA “Pamats”.
Kā raksta portāls “Citadiena.lv”, pēdējais iepirkums, kurā uzvarējusi SIA “Pamats”, noslēdzies šī gada augustā. Par gandrīz 204 tūkstošiem latu šī firma ieguvusi tiesības veikt uzņemšanas nodaļas vienkāršotās renovācijas darbus. Kā atbildīgā kontaktpersona Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā norādīts aizturētais A. Kramzaks.
Kā liecina “Firmas.lv” informācija, Rīgas firmas “Pamats” īpašnieki ir Aleksandrs Kreicers, Marina Jermacāne un Gaļina Dašuka. A. Kreiceram, kurš ir uzņēmuma valdes loceklis, pieder 92 procenti, bet abām pārējām līdzīpašniecēm — katrai pa 4 procentiem SIA “Pamats” daļu. Firma komentārus nesniedz.
Senas baumas
Laikraksts “Diena” oktobra beigās rakstīja, ka KNAB uzmanība, iespējams, pievērsta arī regulārām firmas “Arbor Medical korporācija” uzvarām BKUS iepirkumu konkursos. Šogad tā uzvarējusi abos slimnīcas izsludinātajos iekārtu iepirkumu konkursos un viena vai kopā ar citām kompānijām — arī deviņos no 12 iekārtu, sistēmu un medicīnas materiālu piegādes konkursiem. “Arbor Medical” lielākā īpašniece (80,33%) un valdes locekle Dace Rātfeldere ir slimnīcas vadītāja D. Mozga civilsieva.
“Dienas” aptaujātie speciālisti atzinuši, ka iepirkumi valsts slimnīcām pēc būtības ir ļoti sarežģīta lieta. Atšķirībā no citu nozaru iepirkumiem šajos iepirkumos nozīmīga loma ir arī tam, kurš speciālists un kā Latvijā spēj izstrādāt specifikāciju nepieciešamajām medicīnas iekārtām, kuru tirgus modernizācijas ziņā arī nestāv uz vietas. “Sava interese ir ārstiem, kas iniciē to, kādu iekārtu vajag. Sava interese iepirkumu komisijas locekļiem, ko ieceļ iestādes vadītājs. Sava interese iestādes vadītājam, kurš pamāj galvu īstajā brīdī — it kā neko nezina, bet reāli… Turklāt, ja valsts akceptē, IUB ilgus gadus tik baksta zīmuļus juridiskos punktos un neredz kopainu, kāpēc viss notiek tā, un katra slimnīca raksta specifikācijas, specificē aprātus, nevis funkcijas, nevis vajadzības, bet izmēru, svaru. Pasaulē iekārtas visi ražo atbilstoši standartiem, direktīvām. Tikai viens izdomā knifu un, lai uzvarētu konkursā, ieraksta specifisku kombināciju. Bet vai ir svarīgs noteikta izmēra ritenis vai krēsls un vai bērnu slimnīcā ir jāpērk galdi 300 kilogramu smagiem pacientiem?” jautā Iekārtu piegādātāju asociācijas vadītājs Ivars Spriņģis. Baumu līmenī jau sen izskanējis, ka valsts slimnīcu iepirkumos kopumā eksistē tā saucamie “atkati” — noteikti procenti no iepirkuma. “Visi to zina, bet neviens skaļi nerunā,” “Dienai” saka vairāki medicīnas nozarē strādājošie.
