20. gadsimta sākumā Vietalvas novadā piena pārstrāde vēl bija muižu pārziņā, taču ar laiku no muižniekiem neatkarīgie zemnieki sāka domāt par savu pienotavu.
1912. gada decembrī notika novada piensaimnieku pirmā sapulce, kurā Odzienas un Vietalvas zemnieki nolēma veidot savu kopmoderniecību, kura oficiāli tika nodibināta 1913. gadā (tajā bija 14 biedru—dibinātāju). Par valdes priekšsēdētāju ievēlēja enerģisko saimnieku Kārli Miķeli Pauliņu no Odzienas “Mazpāvuliņiem”, bet par pirmo pienotavas vadītāju iecēla Jāni Jenti no Vecgulbenes.
Pienotavu ierīkoja īrētās telpās — Pētera Mūrnieka vecajā veikalā Odzienas pagasta “Bitēs”. Piena pārstrādes mašīnu ar tvaika dzinēju iegādei tika ņemts kredīts no Zemes bankas. Pienotava sāka darbu 1914. gada augustā. Vietalvas—Odzienas piensaimnieku biedrības “Bites” biedru skaits strauji auga, un pienotava vairs nespēja pārstrādāt piegādāto pienu, tāpēc 1916. gadā tika nolemts, ka jāceļ jauna pienotavas ēka. Tomēr šo nodomu izjauca Pirmais Pasaules karš un pēckara saimnieciskā krīze.
Tikai 1927. gadā tika pabeigta jaunbūve. Tā bija viena no vismodernākajām pienotavām Latvijā, celta pēc jaunāko Dānijas pienotavu ēku parauga ar kupolveidīgiem griestiem piena pieņemšanas un mašīnu telpās, arī sviestnīcā. No Dānijas tika piegādātas arī modernas piena pārstrādes mašīnas “Silkeborg”. 1927. gadā “Bišu” pienotavā (to tagad vadīja Jānis Varkals) tika pārstrādātas 1332,41 tonnas piena. Tajā pašā gadā piensaimnieku biedrībā jau bija 74 biedri. Pienu piegādāja arī 81 zemnieks, nebūdams biedrības biedrs (uz “Bitēm” pienu veda pat no Odzienas “Jaunāsmuižas”). 1938. gada 1. janvārī piensaimnieku biedrības nekustamā īpašuma vērtība bija 73 157 lati, bet inventāra un iekārtu vērtība — 63 044 lati.
Pirmās republikas laikā Vietalvas novadā darbojās vēl divas piensaimnieku biedrības — “Vesetā” (vadītājs Andrejs Plāte) un Odzienas muižā (vadītājs Georgs Princis).
