Jaunjelgavas kultūras namā atvērta un divus mēnešus būs skatāma novadnieka Ludviga Bērziņa gleznu izstāde. Vairāk kā četrdesmit darbos iemūžināti dažādu Latvijas novadu dabasskati.
Šis ir arī apaļās — 10. — jubilejas gads, kopš Ludvigs Bērziņš sācis gleznot, un piektais, darot to intensīvi. Izstādē skatāmi arī nedaudz senāki darbi — no 2009. gada. Izstādes atklāšanā bija arī Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja direktore Dzintra Cepure. Viņai mākslinieks ļāva izvēlēties četras gleznas, kuras kā dāvana nonāks muzeja īpašumā.
Migla atnāca bērnībā ar zirgu pļavā
Atklājot radošo darbu izstādi, Ludvigs Bērziņš sanākušajiem pastāstīja par pirmo saskarsmi ar glezniecību. Tā notikusi ļoti agrā bērnībā, kad ģimene dzīvoja Jaunjelgavā, Liepu ielā. Vienu rītu mazais Ludvigs esot sastrīdējies ar māti, aizgājis no mājām, līdzi paņemot vien rupjmaizes kukuli. Tālu nav ticis. Sastapis kādu mākslinieci, kura tobrīd bija sākusi gleznot. Pavadījuši kopā visu dienu. Vēlākos gados noskaidrojies, ka sieviete ar molbertu un otām bija Rita Valnere. Toreiz, mājās nonācis, ņēmis zīmuli un baltu lapu, skatījies caur logu uz Jaunjelgavu un mēģinājis zīmēt. Darbu atrādījis skolā, nesaņēmis ne objektīvu kritiku, ne uzslavas. Ar to pietika, lai radošajai darbībai uz laiku durvis būtu ciet.
Tās atkal vēra ar Aizkraukles mākslas skolas direktores Taigas Kalvišķes palīdzību. Pirmais objekts, kuru vajadzēja attēlot uz papīra, — pūce. Šajā izstādē gan tas nav redzams, bet toreiz pūce bija pirmais solis turpmākajai radošajai darbībai. Vēlāk daudzi darbi tapuši sadarbībā ar studiju “Dīva ART” Skrīveros. Mākslinieka tuvākais motīvs ir migla. Mīlestība pret to arī saistās ar bērnības atmiņām. Miglas pilns rīts, un Ludviga tēvs sūta mazo dēlu apraudzīt zirgu. Pļavā migla tik bieza, ka, atrodot zirga purniņu, pašu dzīvnieku saskatīt nevarēja.
Padomā Jaunjelgavas ainas
Par saviem darbiem Ludvigs ir kritisks — šobrīd tie vēl ļoti dūmakaini, un vajadzīgi vēl vismaz pāris gadu profesionālajai izaugsmei. Varbūt tad arī būs laiks gleznot “Te es piedzimu” — darbu, kurā attēlots skats no tās pašas vietas Jaunjelgavā, kur bērnībā satikta Rita Valnere. Un vēl Ludvigs vēlas “iejāt Jaunjelgavā baltā zirgā” jeb sarīkot savu vislabāko darbu izstādi. Daudzi no tiem vēl tikai taps.
Šovasar un citus gadus mākslinieks pieredzi guvis vasaras plenēros — Vestienā, Cesvainē, Ķeipenē un Jūrkalnē. Līdzīgi kā zemnieku visu gadu baro vasara, tā pāris nedēļu plenērā dod spēku un pozitīvas emocijas pārējiem mēnešiem. Šovasar piedalījies vairākos plenēros. To dalībnieki ir arī mākslinieki ar daudz lielāku pieredzi. Viņu teiktais “Tu esi izaudzis!” Ludvigam ir ļoti nozīmīgs. Radošajās mokās kopumā radīts ap 100 gleznu. Liela daļa dāvanu veidā nonākušas skolās un bērnunamos. Iedvesmojoties no Ludviga darbiem, vairāki interesenti ir vēlējušies apmeklēt privātstundas glezniecībā. Pagaidām gan visiem esot atteikts.
Līdzās ainavām ota iemēģināta, arī gleznojot kluso dabu. Tas gan neesot viegli, jo, piemēram, uzgleznot ziedu vispirms nozīmē saskatīt tā dvēseli. Daži darbi tapuši, bet visi “aizgājuši” tautā. Padomā esot pievērsties arī Jaunjelgavas ainām, sarkanajiem jumtiem. Izpētīti potenciālie rakursi. Diemžēl tas, kuru pirms daudziem gadiem gleznoja Ludviga iedvesmotāja, šobrīd ir pārvērties, kļuvis nepievilcīgs jeb, saucot lietas īstajos vārdos, aizaudzis krūmiem.
