Skrīveru novadā, Rīgas — Daugavpils šosejas malā pretī “Ceļmalu” mājām, braucēji būs pamanījuši kādu sievu pārdodam bērzu sulu. Tā ir līdzās esošo māju saimniece Gaida. Viņa stāsta, ka šopavasar pirmie litri no Daugavmalā augošajiem bērziem tecināti jau februāra beigās.
“Dažkārt dienas laikā izdodas pārdot ap 30 litriem sulas, bet ir dienas, kad pircēju nav,” stāsta Gaida. Pirmie urbumi dienvidu pusē augošajiem piemājas bērziem veikti februāra beigās, bet vietējie stāsta, ka kļavu sula sākta tecināt jau decembrī.
Bērzu sula ir iesalda, un pircēji, kad nogaršojuši, jauc ar kļavu. Izvēloties starp naktī satecējušajām vai dienu pastāvējušām, priekšroku dodot dzidrajām, lai gan, kļūstot nedzidrākām, garša pastiprinās. Vairāki pircēji stāsta, ka sulu lieto gan uzreiz, gan uzglabā saldētavā.
Ietirgoto pārsvarā tērē zālēm, jo saimnieces vīram tās nepieciešamas daudz un dažādas, bet ar esošajiem līdzekļiem — pensiju — iztikt pagrūti. Piecu gadu laikā, kopš viņa šādi cenšas papildināt ģimenes budžetu, atkarībā no sezonas garāmbraucējiem piedāvā arī dažādus citus labumus. Ap vasaras saulgriežiem — puķu pušķus. Gadījies tos atstāt ceļmalā uz nakti. Līdzās precei novietota metāla bundžiņa naudai un lapiņa ar cenu. Liels bijis saimnieces izbrīns, kad rītā konstatējusi — visi pušķi pazuduši, bet bundžiņā atstātās naudas ir vairāk, nekā vajadzēja būt. ◆
