Dators vairs nav nekas ekskluzīvs pat lauku pagastos un zemnieku sētās.
Dators vairs nav nekas ekskluzīvs pat lauku pagastos un zemnieku sētās. Kultūras un izglītības iestādēs, birojos datorā klausāmies arī mūzikas ierakstus. Un vai mūs interesē tas, vai darām to likumīgi?
Starptautiskās pētījumu kompānijas “IDC” jaunākie apkopotie dati liecina, ka datorpirātisma līmenis Latvijā gada laikā samazinājies tikai par vienu procentu, Eiropas Savienībā joprojām esam līderi. Latvijas ekonomikai tas nodarījis zaudējumus aptuveni 11 miljonu latu apmērā, un nu autortiesību aizsardzības organizācijas spriež — kāpēc tā notiek?
Pēc ekspertu aprēķiniem, minimālā summa, kas vajadzīga viena datora aprīkošanai ar pašām elementārākajām legālajām darba programmām, ir aptuveni 500 latu. Taču dators un visas pārējās ierīces cilvēkiem vispirms ir jāiegādājas, un arī tas maksā vairāk nekā 500 latu.
Tas pats sakāms par pirātiskajiem mūzikas ierakstiem. Šķiet, pēdējos gados šis bizness tikai plaukst. Domāju, liela daļa no mums kaut reizi ir iegādājušies nelicencētu mūzikas ierakstu kaseti vai disku. Šādi tirgotāji — “pirāti” — brauc uz rajona pagastiem gandrīz katru sestdienu, un kasetes var nopirkt par vienu latu, bet diskus — par trijiem. Oriģinālie mūzikas diski maksā nedaudz mazāk par desmit latiem, kasetes — trīs četrus latus. Neesmu novērojusi, ka kaut reizi kāds vietējais iedzīvotājs iebilstu vai aizrādītu, ka tā mēs apzogam valsti.
Nevaram apelēt pie sirdsapziņas, ka, pērkot viltojumu, atbalstām “pirātus”, nemaksājam valstij nodokļus un “gremdējam” mūzikas ierakstu kompānijas. Visus šos cilvēkus (vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju!) nevar dēvēt par zagļiem. Ar šodienas ienākumiem vidusmēra latvietis nevar atļauties pirkt oriģinālus. Nelicencētie ieraksti ir lēti, taču skaņas kvalitātes ziņā no oriģināla daudz neatšķiras, tāpēc pieprasījums arī turpmāk pirātiskajiem produktiem garantēts.
