Jau vairākkārt esmu rakstījusi par speķa raušiem jeb pīrādziņiem. Atšķirīgais aprakstos bija vien to pagatavošanas veids, lai iegūtu dažādību gatavā pīrāga izskatam. Šodien piedāvāju ierosmei jaunu recepti, kas pīrādziņus padarīs ne tikai garšīgus, bet arī veselīgus. Gatavojam rudzu speķa raušus!
Pamatreceptei izmantotais produktu daudzums ļaus izveidot pīrādziņus, kas sarindosies tieši divās pannās. Ja ēdāju ir vairāk, tad attiecīgi var plānot dubultporciju, jo droši variet rēķināties, ka nemanot pīrādziņi pazudīs viens pēc otra.
Ķeramies klāt!
Vispirms izkausē 150 gramus cepamā margarīna (vai sviesta), bļodā ielej taukvielas, pievieno pusotru glāzi piena. Šķidrumam jābūt aptuveni 30 grādu siltam. Ja ir par vēsu, vēl mazliet uzsilda. Pieber paciņu sausā rauga, pustējkaroti sāls un vienu tējkaroti cukura. Kārtīgi samaisa.
Tad traukā iesijā (!!!) 2,5 glāzes kviešu miltu un 1,5 glāzes rudzu miltu. Mīklu kārtīgi samīca, līdz tā nelīp pie rokām, nedaudz apkaisa ar miltiem, pārklāj ar drāniņu un liek siltumā. Ļauj divas reizes uzrūgt, atspiežot atpakaļ traukā.
Kad mīkla izrūgusi, gatavo pīrādziņus — ņem vienāda izmēra gabaliņus, izveltnē un liek pildījumu, pārloka uz pusēm, aizspiež maliņas un veido pīrādziņus. Jāpiebilst, ka šī mīkla nelīp pie rokām, arī uz darba virsmas var piemirst uzkaisīt miltus.
Pildījumam izmanto ierasto miksli — žāvēts cauraudzis, sīpols, maltie melnie pipari un sāls pēc vajadzības. Taupīt pildījumam nevajadzētu, jo bagātīgāks būs rauša viducītis, jo piesātinātāka būs garšas buķete.
Kad pīrādziņi izgatavoti, tos sasildītā cepešpannā atstāj siltumā nedaudz uzrūgt, tad apsmērē ar sakultu olu, apkaisa ar ķimenēm un šauj iekšā sakarsētā cepeškrāsnī. 180 grādos cep, kamēr parādās skaisti brūna garoziņa. Pašās beigās var karstumu palielināt, bet tad gan rūpīgi jāseko procesam, lai pīrāgam, nabagam, abi gali neapdegtu.
Gatavos pīrādziņus liek māla traukā. Neaizmirstiet pārsegt ar linu dvieli, lai raušus pasargātu no aukstuma, kamēr tie atpūšas. Labu apetīti!
Receptes ierosmei
Rudzu miltu biezputra
40—50 gramu rupjo rudzu miltu iejauc nelielā daudzumā ūdens. Rūpīgi izmaisa, lai nav kunkuļu. Katliņā ielej aptuveni glāzi vai nedaudz vairāk ūdens, pievieno naža galu sāls. Kad ūdens uzvārās, maisot lej klāt miltu putriņu. Vāra, līdz putra kļūst tumīga. Pasniedzot traukā, vidū liek sviesta “actiņu”, piedzer vēsu pienu.
Rudzu miltu biezputra
Sastāvdaļas
800 g rudzu miltu, 2 litri ūdens, sāls.
Pagatavošana
Verdošā sālsūdenī iemaisa miltus un, ar koka karoti maisot, karsē, līdz biezputra gatava (piecas minūtes). Miltu biezputru ēd ar saceptu speķi, klāt piedzerot rūgušpienu vai pienu.
Ābolu pankūkas
ar rudzu miltiem
Sastāvdaļas
Viena ola, trīs glāzes kefīra, glāze ūdens, glāze kviešu miltu, glāze rudzu miltu, pustējkarote
sodas, pāris ēdamkarošu cukura (vai salda ievārījuma, medus), nažagals sāls, āboli, taukviela cepšanai.
Pagatavošana
Olu sakuļ, pielej kefīru, ūdeni, pieber cukuru, sāli, sodu, iesijā miltus. Ar mikseri rūpīgi samaisa. Pievieno nomizotus, uz rupjās rīves sarīvētus ābolus un iemaisa mīklā. Mīklu ar ēdamkaroti liek sakarsētā pannā, pankūkas cep no abām pusēm brūnas.
Īpaši garšīgas tās būs, pasniegtas ar skābo krējumu, kuram nedaudz pievienots cukurs.
Rudzu šķiedrvielas — organismam
Palīdz samazināt svaru, jo rudzu šķiedrvielām piemīt augsta ūdens saistīt spēja, kā rezultātā ātri rodas sāta sajūta.
Palīdz izvairīties no žultsakmeņu veidošanās, jo, pēc zinātnieku domām, nešķīstošās šķiedrvielas palīdz ātrāk vadīt barību cauri gremošanas traktam un samazina žults skābju izdalīšanos.
Samazina otrā tipa diabēta risku, jo rudzos ir ļoti augsts magnija un mangāna saturs, kurš ietilpst enzīmu sastāvā, kuri organismā iesaistīti glikozes un insulīna izmantošanā.
Samazina holesterīna līmeni, zems glikēmiskais indekss (GI) rudzu pilngraudiem GI=39, no pilngraudiem gatavotās sausmaizītēs GI=63, līdz ar to mazina arī sirds un asinsvadu slimību saslimšanas risku.
Lignīni, kas ir šķiedrvielu sastāvā, sievietēm pirms menopauzes un menopauzes periodā palīdz samazināt karstuma viļņus un zināmā mērā var bremzēt osteoporozes veidošanos.
Palīdz izvadīt no organisma toksīnus, tādējādi samazinot resnās zarnas vēža risku. Rudzu šķiedrvielām vienāda vai pat augstāka pretvēža aktivitāte salīdzinājumā ar augļu un dārzeņu šķiedrvielām. Salīdzinājumam — lai nodrošinātu organismu ar dienā nepieciešamajām šķiedrvielām, pietiek apēst 6 šķēles rudzu rupjmaizes, kamēr burkāni būtu jāēd 1,5 kg, tomāti — 6 kg un apelsīni — 3 kg.
Bērniem jau no mazotnes jāmāca ēst rudzu maizi un pilngraudu produktus, jo, pēc Nīderlandes zinātnieku pētījumiem, ir konstatēts, ka bērniem (8—13 gadi), kuri uzturā maz lieto pilngraudu produktus un zivis, astma bija sastopama 16,7%, bet bērniem, kuru uzturs ir bagāts ar šiem produktu veidiem, astma bija sastopama tikai 2,8%.
Avots: veikals.graudaspeks.lv
