8. jūlijā 70 gadu jubileju svinēs skrīveriete, agronomijas doktore Gunta Bērziņa. Kaut arī jau daudzus gadus Bērziņas kundze ir pensijā, viņa joprojām teju ik dienu ver Skrīveru zinātnes centra durvis, lai pētītu rapsi, graudaugus un piparmētras.
8. jūlijā 70 gadu jubileju svinēs skrīveriete, agronomijas doktore Gunta Bērziņa. Kaut arī jau daudzus gadus Bērziņas kundze ir pensijā, viņa joprojām teju ik dienu ver Skrīveru zinātnes centra durvis, lai pētītu rapsi, graudaugus un piparmētras.
Pensijā pa pusei
–– It kā esmu pensijā, tomēr tā kā nē, –– saka Bērziņas kundze. — Saņemu pensiju, taču veicu arī vairākus līgumdarbus Zinātnes centrā. Pēdējos četrus gadus pētu rapsi, tā audzēšanas agrotehniku un aizsardzību pret slimībām, divus gadus –– piparmētras. Līdz tam pētīju graudaugu slimības. Mani novērojumi izmantoti, lai Latvijas apstākļiem piemērotu Dānijā radītu datorprogrammu, kura prognozē graudaugu un kartupeļu slimību izplatību. Tas ļauj ievērojami samazināt lietojamo ķimikāliju apjomu.
Palīdz augi
Guntas kundze uzskata, ka lielāko daļu slimību iespējams ārstēt ar ārstniecības augiem, izvairoties lietot ķīmiski radītus medikamentus.
–– Mūsu daba ir ļoti bagāta, –– tā Gunta Bērziņa. –– Zinātnes centrā esam savākuši plašu ārstniecības augu kolekciju. Esam arī veidojuši dažādu ārstniecisku tēju receptes. Man pašai patīk pelašķi –– tie palīdz ļoti daudzu saslimšanu gadījumā, lai gan parasti lietojam pret klepu. Arī kumelītes un liepziedi ir ļoti universāli ārstniecības augi. Pašai vislabāk patīk piparmētras. To tēja palīdz aizsargāties no vīrusiem, arī gripas, uzlabo apetīti. Kopā ar medu tā ir ļoti garda un veselīga.
Valdzina jūra
Guntas kundze kopā ar vīru Kārli izaudzinājusi dēlu, nu sirdi priecē četras mazmeitas un viena mazmazmeitiņa. Pie vecvecmāmiņas gan viņa ciemojas retāk, jo kopā ar vecākiem dzīvo Liepājā.
–– Vasarā vismaz pāris reižu aizbraucam ciemos uz Kurzemi, –– saka Gunta Bērziņa. –– Ceļš ir tāls, taču man tur ļoti patīk, sevišķi jūra. Tās vējiem un plašumam ir vārdos grūti izsakāms valdzinājums.
Tējas smarža un grāmatas
Ziemas vakaros, kad dārzs sastindzis šķietamā mierā un par vasaras sauli atgādina vien piparmētru tējas smarža, Guntas kundze labprāt risina zviedru krustvārdu mīklas. Daļu vārdu var atminēt uzreiz, taču pārējos nākas meklēt enciklopēdijās un citā izziņas literatūrā. Tā šķiet visinteresantākā nodarbošanās.
Kad apnīk krustvārdu mīklas, Guntas kundze labprāt lasa kriminālromānus.
–– Man ļoti patīk pašai mēģināt atšķetināt sižetu, iepriekš uzminēt, kurš izdarījis noziegumu, –– saka Gunta Bērziņa. –– Man nav autora, kura darbus gribētos izcelt īpaši. Interesanti šķiet gan latviešu, gan ārzemju autori. Kriminālromāniem bieži veido ekranizācijas, interesanti salīdzināt, vai tās ir tikpat aizraujošas kā grāmatas. Diemžēl reizēm jāpiedzīvo vilšanās, jo filmu veidotāji ne vienmēr rada mākslas darbu, kurš spēj sacensties ar oriģinālu.
Piemāna balss
Guntas kundzes možā, skanīgā balss liek domāt, ka tās īpašniecei patīk dziedāt. Guntas kundze nenoliedz, ka reizēm viņai patīk nodungot kādu ziņģi, sevišķi Līgo vakarā.
–– Esmu dziedājusi korī, –– tā Gunta Bērziņa. –– Dzimtā bijuši vairāk vai mazāk pazīstami muzikanti. Mans tēvs savlaik spēlēja vijoli, mātes tēvs mācīja kora dziedāšanu. Arī māsasmeita dzied korī un pat brauc koncertēt ārzemēs.
