Meduskrāsas saldi un asi smaržojošie cepumi — piparkūkas — lielākoties saistās ar gada baltākajiem svētkiem — ziemas saulgriežiem. Taču, aplūkojot ķeipeniešu ceptās piparkūkas, ko var nopirkt arī mūspuses tirdziņos — Aizkrauklē, Koknesē un citviet, var teikt, ka tās piestāv visam gadam.
Arī pikanti attēli
Produkciju var aplūkot mājaslapā keipenespiparkukas.lv. Visdažādāko formu — sirsniņas, pūces, mašīnas, mājiņas, pēdiņas — un ar visdažādākajiem zīmējumiem. Divpadsmit atšķirīgu tēmu — Lieldienu, Mātes dienas, sēņu laika,
1. septembra, kāzu un citas — piparkūkas. Lieldienās starp olu kaujām var uzkost dzeltenas “olas”, greznotas pūpolu zariņiem, te ir cālīši, trusēni, sirsniņas — viss, kas saistās ar šiem pavasara svētkiem. Vasaras saulgriežiem simboliski vainadziņi, izrakstīti margrietiņām, putojošs alus kauss. Valentīndienas piedāvājumā — mīļvārdiņiem, sirsniņām, puķītēm apgleznotas. Ir arī erotiskās piparkūkas ar pikantiem zīmējumiem. Uz vārda un dzimšanas dienas brūnajiem medus cepumiem saziedējušas rozes, sulīgi dzeltenas narcises un pat ūdensrozes. Sēņu laika piparkūkas ir gan tradicionālas sirsniņas ar rudenīgiem zīmējumiem, gan krāsainas rudens lapas un smaidošas beciņas. Šie cepumi ir jauka dāvana, kas nav jāglabā sekcijā, reizi nedēļā noslaukot putekļus. Par tādu dāvanu var papriecāties kā par skaistu mākslas darbu un pēc tam vienkārši apēst.
Prot kopš bērnības
“Ar piparkūkām esmu saistīta visu mūžu, jau no bērnības, kad mātes māsai palīdzēju tās cept. Cepām un pārdevām piparkūkas gan Brīvdabas muzeja tirgos, gan citos lielos un mazos tirdziņos. Kā pusaugu meitene biju šo lietu pamatīgi apguvusi,” saka Ilze Andriksone, i. k. “Ķeipenieši” vadītāja. “Tagad šajā biznesā iesaistīta visa ģimene, četras paaudzes.”
Uzņēmums “Ķeipenieši” izveidots “minūti” pirms krīzes sākuma — 2008. gadā. Starta kapitālam — Eiropas līdzekļi. Ieskrējienam pirms lidojuma bija atvēlēts pusotrs gads, tad Ilze saņēma algu, tālāk bija jātiek galā pašiem. Neesot tik sarežģīti un grūti, tas, vai izdosies, atkarīgs arī no paša. Aktīvi darbojoties, dodoties uz uzņēmējdienām, izstādēm, gadatirgiem, viss pamazām “aizgājis”. Jautāta par rūpala paplašināšanu, Ilze atbild, ka to gan neplānojot. Vien esot palielinājuši piedāvājumu, ļaujot arī tūristiem iegriezties ražotnē, pašiem izveidot, izcept un izrotāt piparkūku. Bet visu, kas saistīts ar cepšanu un dekorēšanu, ģimene darīs tik, cik viņu spēkos. “Citādi zudīs tas īpašais, kas ir tikai mūsu piparkūkām, to gribam saglabāt,” piebilst Ilze. “Viens ļoti būtisks aspekts, kas mūsu piparkūkas atšķir no citām, ir tas, ka gan es, gan visa ģimene patiešām mīlam šo darbu. Katram jādara savs sirdsdarbiņš, un tad arī rezultāts ir visvislabākais.”
Portrets uz
cepuma
Recepte, pēc kuras top ķeipeniešu piparkūkas, ir nemainīga vairāk kā četrdesmit gadu. Zīmējumus veido pati Ilze un viņas māsa Māra, pārējie ģimenes locekļi veic citus pienākumus. Glazūrai izmanto tikai dabīgās krāsvielas — smiltsērkšķu sulu, kurkumu, ķirbjus, mellenes, upenes, aronijas, avenes, kazenes, bietes, spinātus un citronu. Viss, izņemot dienvidu augļus, izaug pašu dārzā, mellenes salasa mežā. “Paši gatavojam arī sulu, ko salejam nelielās formiņās un glabājam saldētavā,” stāsta Ilze. “Piemēram, zaļo krāsu iegūstam no spināta, sarkanīgo — no mellenēm, spilgti dzelteno — no kurkumas.”
Pasūtījumi bijuši dažādi, bet sirdī un prātā Ilzei palikuši daži. Pēc attēla darināts portrets un glezna ar viesnīcu, šis darbs tika pasūtīts portretētajam cilvēkam — kā dāvana šefpavāram kādā restorānā Īrijā. Otrs — glezna, kurā attēlota Bebru pamatskola — nonāca šajā mācību iestādē. Ķeipeniešu našķi kā ciemkukuļi, dāvanas aizceļojuši arī uz citām valstīm — Angliju, Īriju, Portugāli, Krieviju. Kopš šīgada sākuma ķeipeniešu piparkūkas nonākušas lielveikalu “Rimi” tīklā. ◆
