Aizkraukles pilsētas kultūras namā, atzīmējot Starptautisko brīvprātīgo dienu, pulcējās nevalstisko organizāciju (NVO) biedri un brīvprātīgie jaunieši. Neformālā gaisotnē Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvji pateicās NVO dalībniekiem un brīvprātīgā darba veicējiem par nesavtīgi ieguldīto darbu. Pasākuma gaisotni sirsnīgu un omulīgu vērta pašdarbības kolektīvu koncerts.
Priekšnesumus sniedza Aizkraukles pilsētas kultūras nama senioru vokālais ansamblis “Maļinovij zvon”, Krāslavas poļu biedrības folkloras kopa “Strumien” un Krāslavas grāfu Plāteru pamatskolas vokālais ansamblis “Kropeļki”.
Gaisma cilvēkos
“Ik gadu mūsu novadā notiek dažādi godināšanas, sveikšanas pasākumi uzņēmējiem, lauksaimniekiem, jaundzimušajiem, taču pārāk maz uzmanības līdz šim veltīts tieši nevalstiskā sektora organizācijām, cilvēkiem, kuri brīvprātīgi aktīvi darbojas, tādēļ vēlējāmies viņiem pateikt paldies. Šādu forumu plānojam rīkot arī turpmāk. Tā ir iespēja pašvaldībai pateikties iedzīvotājiem, bet biedrībām — labāk iepazīt vienai otru,” stāsta Anta Teivāne, Aizkraukles novada kultūras nama direktore un Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece. “Pirmo reizi mūsu novadā notiek šāds biedrību forums. Pilsētai tuvojas 50 gadu jubileja, arī tāpēc bija svarīgi satikties, lai atskatītos uz paveikto, to, cik dažādi esam un ko kopā varam darīt, lai veiksmīgi sagaidītu Aizkraukles pusgadsimtu un Latvijas simtgadi. Aizkraukle ir vieta, kur gaisma Daugavā dzimst. Un tā nav tikai fiziskā gaisma, ko ražo hidroelektrostacija, bet tā gaisma, kas ir mūsu cilvēkos. Vieta, kurā dzīvojam, ir vēsturiska, bet pilsēta — jauna. Kopš HES celtniecības Aizkrauklē dzīvo gandrīz trešā daļa cittautiešu, un mēs lepojamies ar pilsētas, novada nacionālo sastāvu. Mūsu pilsoniskās sabiedrības spēks ir mūsu dažādībā.”
Piepilda dzīvi pilsētā
Klātesošie varēja iepazīt Aizkraukles novada NVO darbību, biedrību paveikto. Un tas nav mazs: sabiedriski aktīvie cilvēki radījuši Aizkraukles pilsētas simbolu — velosipēdu, kas kā vides objekts dažādos izpildījumos redzams pilsētā. Biedrība “Reģionālā tautskola” iedibinājusi dziedošo ģimeņu festivālu “Skani, Daugava, skani!”, kas notiek jau desmit gadus. Aizkraukliešu iecienītos pasākumus — Velodienu, Tēva dienu — organizē biedrība “Vecāki Aizkrauklei”, ļoti iecienīta ir slāvu tradīcija Masļeņica, ko rīko krievu biedrība “LAD”. Sekmīgi attīstījusies dzīvnieku aizsardzības biedrības “Felida” darbība, risinot cilvēku bezatbildības dēļ radušos klaiņojošo dzīvnieku problēmu pilsētā — šī ir tikai neliela daļa no NVO pienesuma Aizkrauklei, tās iedzīvotājiem.
“Pašvaldība centusies biedrību darbībā iedziļināties, saprast un atbalstīt. Nevalstisko organizāciju darbība dzīvi pilsētā padara kvalitatīvāku, piepildītāku un interesantāku. Biedrības veicina pašvaldības izpratni par to, kā iedzīvotājiem pietrūkst, kas ir vajadzīgs. Vēsturiski esam daudznacionāla pilsēta, un ļoti būtiski, ka dažādu nāciju pārstāvji var kultivēt savu kultūras biedrību, attīstīt, saglabāt tradīcijas, izpausties un justies labi,” atzina Aizkraukles novada mērs Leons Līdums.
Īpašs paldies trijām biedrībām
Pateicības un piemiņas balviņas — Veltas Aizupes dzejas grāmatu “Uz gaismas pusi” un Lindas Šmites grāmatu “Vīrs ar Nameja gredzenu” — pasniedza klātesošajām Aizkraukles novada biedrībām. Savukārt pateicību saņēma trīs nevalstiskās organizācijas, kuru veikums aizejošajā gadā bijis īpaši spilgts. Pateicību par nesavtīgu, brīvprātīgu darbu dzīvnieku aizsardzībā, par sabiedrības izglītošanu dzīvnieku labturībā un aprūpē, par jaunās paaudzes iesaistīšanu projektā “Labestības skola” vairāku gadu garumā saņēma dzīvnieku aizsardzības biedrība “Felida”. Aizkraukles latviešu biedrība pateicību ieguva par grāmatas “Cildinot izcili paveikto” izveidošanu. Grāmata jau ir izdota, un to plānots prezentēt 10. janvārī, pilsētas dibināšanas dienā. Šajā izdevumā apkopota Aizkraukles Goda pilsoņu biogrāfija, paveiktie labie darbi. Tāpat pateicību saņēma Skrīveru novada biedrība “Art Racing”, kas uz Aizkraukli šovasar atveda vienu Eiropas čempionāta posmu ūdensmotosportā.
Aizkraukles pašvaldībā par brīvprātīgajiem regulāri darbojas ap 20 jauniešu, un viņi kopskaitā nostrādājuši vismaz 400 stundu pēdējā gada laikā. Pateicību un pašvaldības apliecinājumu par brīvprātīgā darba veikšanu saņēma Beāte Beatrise Tukre, Laura Timko, Roberts Andžāns, Austris Pļaviņš, Emīls Alens Oknovs un Juris Balinskis — jaunieši, kuri brīvprātīgā darbā nostrādājuši vairāk nekā 50 stundu.
Visvairāk līdzekļu sportam
Aizkraukles novadā no kopumā vairāk nekā 60 biedrībām pašvaldībai finansējumu lūgušas 46 organizācijas, un visas atbalstu arī saņēmušas. Lielākā daļa NVO, kam atvēlēts finansējums, ir no Aizkraukles novada, dažas reģistrētas citos novados — tiek atbalstītas aktivitātes, kurās piedalās Aizkraukles novada iedzīvotāji. Aizkraukles pašvaldība sabiedriskajām organizācijām pēdējo triju gadu laikā atvēlējusi ap 86 tūkstošiem eiro. Lielākā daļa no šīs summas — 55% — novirzīta sportam. “Novadā ir daudz sporta klubu, kuru darbību nesedz pašvaldības finansējums, klubi finansē sevi paši, pašvaldības atbalsts tiek sniegts gadījumos, kad nepieciešami tērpi, jādodas uz sacensībām vai jāiegādājas aprīkojums,” skaidroja Anta Teivāne. Ar kultūru, izglītību un vēsturi saistītās organizācijas šo gadu laikā no kopējās summas saņēma ap 12%, vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas darbībai atvēlēti 11%, sociālajai nozarei — 9%, reliģiskajām organizācijām — 8%, bērnu, jauniešu un ģimeņu biedrību vajadzībām — 5%.
“Pašvaldības ieguvums no NVO darbības ir gan nodrošināta mūžizglītības pieejamība atbilstoši iedzīvotāju interesēm, vēlmēm, tradicionālo amatniecības prasmju saglabāšana un attīstīšana, līdz ar to tiek sekmēta iedzīvotāju iesaiste privātajā uzņēmējdarbības sektorā. Un tā, protams, ir mūsu novada atpazīstamība,” stāstot par Aizkraukles reģionālās tautskolas izveidi un darbību, atzina Anita Ostrovska, tautskolas vadītāja.
Latgales temperaments
Īpašie viesi, kas dalījās nevalstisko organizāciju darbības pieredzē un uz Aizkraukli mēroja garāko ceļu, bija Krāslavas poļu biedrība “Strumien” un Jēkabpils novada Kaldabruņas pagasta biedrība “Ūdenszīmes”.
Harizmātiskais krāslavietis Jāzeps Dobkevičs, Krāslavas novada domes kultūras jomas darbinieks, pastāstīja par Krāslavas poļu biedrības “Strumien” darbību. Kolorītie krāslavieši atveda ne tikai skanīgas dziesmas, “vizītkartei” temperamentīgie un viesmīlīgie ciemiņi bija sagatavojuši šmakovku un tikpat pamatīgu uzkodu, poļu nacionālo ēdienu — izgrebtu rupjmaizes klaipiņu, kur iekšā sapildīts cepts speķis.
“Mēs esam no pilsētas, kur Daugavas vārds sāk runāt par sevi, jo līdz Latvijas robežai ir Dvina. Mūsu pilsētas vieno upe, bet patiesībā Krāslava un Aizkraukle ir draugu pilsētas jau no sešdesmitajiem gadiem, tolaik bija tāds pasākums “Kāda ir tava pilsēta”,” atcerējās Jāzeps Dobkevičs. “Ar lielu sirdsdegsmi pie jums atbraucām. Mēs dzīvojam daudznacionālā vidē, runājam vairākās valodās — poļu, krievu, latviešu, saprotamies ar visiem. Krāslavā, pierobežā, dzīvo vairākas tautības — baltkrievi, krievi, poļi, latvieši. Tur mūsu saknes, mūsu dzīve, katrs pārstāvam savu tautību, kultūru, savas intereses. Poļu biedrību izveidoja pirms kara — 1926. gadā, pēc Otrā pasaules kara to atjaunoja, bet no 1988. gada Krāslavā darbojas poļu biedrība “Strumien”. Pirmais, ko biedrība paveica pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, bija poļu skolas atjaunošana 1991. gadā. Mums ir gandarījums, ka biedrības pasākumos piedalījies arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Cieņā un godā turam pieminekli poļu armijas varoņiem, kritušiem 1920. gadā par Latvijas atbrīvošanu. Tur tiekamies gan 11. novembrī, gan citos piemiņas brīžos. Jums rādīsim, kā Latvijas un Polijas kultūra ietekmē viena otru, ar šo piemēru gribam parādīt, ka nemaz tik atšķirīgi neesam.”
Vieglāk būt pamanāmiem
“Mūsu biedrībai būs desmit gadu, bet toreiz, 2007. gadā, darboties sākām aiz iedvesmas,” pastāstīja Ieva Jātniece, biedrības “Ūdenszīmes” vadītāja. “Nomājot 2003. gadā slēgtās Kaldabruņas skolas telpas, ieguvām 600 kvadrātmetru cerību un tikpat rūpju.” Kaldabruņa ir neliela apdzīvota vieta Jēkabpils novada attālākajā stūrītī — pāris daudzdzīvokļu ēku, individuālās mājas, bet nekādu iestāžu ciemā nav. Ciemiņiem to ir grūti iedomāties un saprast, tāpēc dažkārt rodas jautājums — vai tas maz vairs ir ciemats? Kaldabruņieši savu atrašanās vietu uztver kā priekšrocību, jo ir viegli būt pamanāmiem. Lielākā pilsētā tas tik vienkārši nebūtu. Otra priekšrocība citu iestāžu neesamībai ir tā, ka “Ūdenszīmes” tādēļ jūtas nozīmīgas un var darīt visu — cilvēkiem ir vajadzīgs viss.”
“Šobrīd, mūsu darbības devītajā gadā, vietā, kura bija “nekas un nekur”, ir daudz skaistu lietu, un arī daudzi Aizkraukles novada ļaudis pie mums ir ciemojušies,” atklāja biedrības vadītāja. “Darbības laikā esam aptvēruši, ka biedrībai nepietiek tikai ar to, ka pavadām kopā savu brīvo laiku, sarīkojam kultūras pasākumu vai nodrošinām mūžizglītību, tādā dziļi attālinātā lauku vidē cilvēkiem ir vajadzīgas darba vietas, ienākumi, tādēļ attīstāma sociālā uzņēmējdarbība.” Nupat biedrībai apstiprināts lielāks projekts LEADER programmā un paredzēts iegādāties aprīkojumu Gaismas koka darbnīcai — stikla un koka apstrādes instrumentus. Plānots izveidot arī savu internetveikalu.
Radījuši savu pasauli
Darbības gados paveikts daudz — izveidots Pļavas muzejs, ierīkots ārstniecības augu dārziņš, baskāju taka, Gaismas koka darbnīca — visu nemaz nevar uzskaitīt. No pašvaldības nomātajā pusotrā hektārā zemes līdzās skolas ēkai ierīkotas visinteresantākās un dīvainākās lietas — ir arī skatuvīte kokā un šķūņa mākslas galerija. Vesela pasaule! Siena skulptūru plenērs ir viens no populārākajiem biedrības rīkotajiem pasākumiem. Nākamgad no 4. līdz 9. jūlijam šim plenēram būs 10 gadu jubileja. Jau dažus gadus tam ir tēmas, pērn bija Rainis, šogad — Šekspīrs, bet nākamgad tā būs “Pasaules radīšana”.
“Desmit gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai mēs kā kolektīvs būtu spējuši uzbūvēt savu pasauli, kas ir ļoti aktīva, garīgi piepildīta,” piebilda Ieva Jātniece. “Mums ir arī daudz citu notikumu, piemēram, Stārķīša svētki. Demogrāfiskā situācija laukos ir bēdīga, bērnu maz, skolas jāslēdz. Tāpēc augustā, pirms stārķi aizlido, rīkojam mazuļiem veltītus Stārķīša svētkus. Pirmo gadu rezultāti ir iepriecinoši. Rīkojam dārza svētkus dāmām un kungiem, rudeņos — stāstnieku vakarus. Šis gads ir atšķirīgs no visiem citiem, jo organizējām pasākumus ne tikai skolā, bet arī Červonkas baznīcā, kurā kristīja Raini.”
Būs siena viesnīca
“Kad jautā — ko tad jūs īsti darāt, kas ir jūsu joma — kultūra, sociālais darbs, mūžizglītība vai kas vēl? —, atbildam, ka darām to visu kopā, īsi sakot, mēs liekam atpakaļ savu ciematu kartē. Lai tas ir redzams, lai cilvēki var labāk dzīvot,” stāsta biedrības vadītāja. Domājot par Latvijas simtgades aktivitātēm, savā ieceru kartē kaldabruņieši jau iezīmējuši dažādas idejas. Viņi gribētu redzēt uzplaukstam Gaismas koka darbnīcu, ierīkot velomaršrutu “Raiņa pirmais ceļojums” un uzbūvēt siena viesnīcu, lai tūristi Kaldabruņā var arī nakšņot.
“Tieši Latvijas simtgades nedēļā Červonkas baznīcā gribam atskaņot Sebastiana Baha Lieldienu oratoriju. Kā atdzimšanas un atjaunošanās simbolu. Reizēm šķiet, ka mūsu valdība runā kā Marija Antuanete — ja jums nav maizes, ēdiet kūkas! Šī sajūta rada disonansi starp reālo un politiķu iedomāto dzīvi. Patiesās Lieldienas mums vēl priekšā. Jo vairāk mēs nākam kopā — darošie un varošie cilvēki, jo tuvāk šīs Lieldienas ir.”
Fakts
Visvairāk sabiedrisko organizāciju, biedrību un nodibinājumu ir Rīgā — 9,4 tūkstoši, Liepājā — 1000, Jūrmalā — 556, Daugavpilī — 543, Jelgavā — 436, Saldus novadā — 355, Ogres novadā — 305, Ventspilī — 276, Talsu novadā — 261. Vismazāk biedrību ir Zilupes novadā — 6, Baltinavas novadā — 7, Vaiņodes novadā — 12, Naukšēnu un Varakļānu novadā — 14. Latvijā kopā ir aptuveni 21,5 tūkstoši nevalstisko organizāciju.
(Dati no www.lursoft.lv)
Aizkraukles reģiona novados
(dati no www.lursoft.lv):
Vecumnieku novadā — 67,
Aizkraukles novadā — 61,
Pļaviņu novadā — 42,
Jaunjelgavas novadā — 32,
Kokneses novadā — 31,
Skrīveru novadā — 27,
Neretas novadā — 25.
Aizkraukles novadā uz aptuveni 9 tūkstošiem iedzīvotāju ir 61 biedrība. Kultūras, izglītības jomā darbojas — 16, sporta — 14, vides, dabas — 7, makšķernieku, mednieku — 6, reliģijas — 6, sociālajā jomā — 5, dārzkopības, garāžu kooperatīvu — 3, ģimenes, bērnu, jauniešu — 2, lauku attīstības jomā — 2.
Uzziņa
Starptautiskā brīvprātīgo diena ir 5. decembrī, to 1985. gadā izveidoja ANO. Šīs dienas mērķis ir pateikties brīvprātīgajiem par viņu ieguldījumu un palielināt sabiedrības informētību par brīvprātīgo darbu. Starptautisko brīvprātīgo dienu atzīmē vairumā pasaules valstu, to atzīmē arī dažādas nevalstiskas organizācijas, ieskaitot Sarkano Krustu, gaidu un skautu kustību u. c.
Viedokļi
Aina Brimerberga,
dzīvnieku aizsardzības biedrības “Felida” valdes priekšsēdētāja
— Šis nu jau gandrīz aizvadītais gads biedrībai bijis veiksmīgs. Ir laba sadarbība ar pašvaldību, organizāciju “Sarkanais Krusts”, skolām, laikrakstu “Staburags”, mums nekad neatsaka, ievieto sludinājumus, patīkami, ka biedrības dienasgrāmata ik mēnesi lasāma avīzē, tādējādi savos svarīgākajos notikumos varam dalīties plašāk. Īpaši vēlos uzsvērt to, ka biedrībai izveidojusies ļoti laba sadarbība ar pilsētas iedzīvotājiem, tieši viņi ir liels atbalsts mūsu darbībā, agrāk šādas komunikācijas nebija, tas ir liels panākums. Tagad cilvēki, pamanot mazo bēdubrāli, zvana un mūs informē. “Felida” darbojas nu jau piecus gadus, un šajā laikposmā sarucis klaiņojošo dzīvnieku skaits pilsētā, bet dārziņos diemžēl palielinājies. Lielākā bēda pēdējā laikā ir tā, ka vasaras perioda noslēgumā dārziņu rajonā cilvēki atstāj pavasarī paņemtos kaķēnus. Vasarā tie izauguši, un rudenī saimnieki dzīvnieciņus pamet. Ļoti žēl, ka ir tādi cietsirdīgi cilvēki. Ja esam pieradinājuši, mīlējuši — nu, kā var atstāt savu ģimenes locekli likteņa varā? Esiet atbildīgi par tiem, ko pieradināt!
Edgars Bricis, Aizkraukles novada pašvaldības deputāts, kultūras, izglītības un sporta komitejas vadītājs
— Komitejā skatām nevalstisko organizāciju iesniegumus un visus iespēju robežās esam atbalstījuši. Neviena biedrība nav atraidīta, katrai ir sniegts atbalsts — telpas, finansējums, cik iespējams. Arī līdzekļus plānojam tā, lai pietiktu visiem. Naudu biedrībām vajag telpu īrei, aprīkojuma iegādei, gada beigās no organizācijām sagaidām pārskatu. Pēdējo gadu laikā Aizkraukles novada sabiedrība kļuvusi nedaudz aktīvāka, un aktivitāšu atbalstam esam paredzējuši mazliet lielāku finansējumu. Nevalstisko organizāciju forums notiek pirmo reizi, un domāju, ka tāds būtu nepieciešams arī turpmāk. Biedrībām tas ļauj saņemt novērtējumu, smelties pieredzi no kolēģiem, redzēt sevi citādā kontekstā un mērogā.
Laura Timko, mācās Aizkraukles novada vidusskolā
— Manuprāt, ikviena no šīm biedrībām pilsētai dod daudz — gan izveidojot jaunas, interesantas aktivitātes, rīkojot visdažādākos pasākumus, gan radot iespēju iepazīt citu tautu kultūru. Es brīvprātīgo darbā iesaistījos pirms aptuveni trijiem gadiem. Darīti visdažādākie darbi — palīdzēju vadīt pasākumus, centāmies iesaistīt pēc iespējas vairāk jauniešu dažādās aktivitātēs utt. Saņemto apliecību par brīvprātīgā darba veikšanu varēšu iekļaut savā CV, otrkārt, tas, ka palīdzu savai pilsētai, rada gandarījuma izjūtu, un, šādi darbojoties, ir iespēja iegūt jaunus kontaktus, iepazīt cilvēkus. Pašvaldība brīvprātīgā darba veicējus novērtē, piemēram, man piedāvāja iespēju doties uz Slavutiču, Aizkraukles draugu pilsētu Ukrainā. Patīkami saņemt novērtējumu un atzinību par padarīto.
