“Staburaga” redakcijā ar savu problēmu vērsās vairākas pilskalniešu ģimenes (vārdi, uzvārdi zināmi — aut.). Šīgada janvārī pilskalnieši saņēma jaunus dzīvojamās telpas īres līgumus, kas bija jānoslēdz ar Neretas novada pašvaldību, taču tikai vēlāk tajos atklāja nepilnības: līgumi datēti ar 2010. gadu, turklāt tajos trūkst punkta no vecā līguma, kas īrniekiem paredzēja tiesības par veiktajiem remontiem pieprasīt samazināt īres maksu.
Parādi tikai krājas
Iepriekšējos dzīvojamās telpas īres līgumus pilskalnieši ar Pilskalnes pagasta padomi slēguši pirms vairāk nekā desmit gadiem, piemēram, viena no ģimenēm, kas vērsās redakcijā, to slēgusi 1994. gadā. Vecā līguma 5. punkta “Īrnieka tiesības un pienākumi” 5.2. apakšpunktā paredzētas īrnieka tiesības, tostarp: “Īrniekam ir tiesības veikt neatliekamos mājas vai dzīvojamās telpas remonta darbus, kuri jāveic izīrētājam, pieprasot par to attiecīgi samazināt īres maksu.” Jaunajā līgumā šāda punkta nav.
Pilskalnieši stāsta, ka lielākus remontus mājokļos veikuši pēdējo piecu gadu laikā — kāds nomainījis logus, durvis, krāsni, kāds pielabojis jumtu. Lielākajai daļai Pilskalnes pagasta iedzīvotāju ir iekrāti apjomīgi īres un komunālo maksājumu parādi, par to “Staburags” kādreiz ir rakstījis, un diemžēl tie joprojām tikai krājas. Cilvēkiem nav darba un ienākumu, kā lai samaksā rēķinus? Pilskalnieši stāsta, ka, pēc iepriekšējās kārtības, mājoklī ieguldīto naudu daļēji atguvuši, jo tā atrēķināta no īres maksas.
Sapulces praktizē
“uz papīra”?
To, ka līgumi datēti ar 2010. gadu, pilskalnieši neizprot — vai tas darīts apzināti vai tā ir drukas kļūda. Vai pusgada laikā neviens no pašvaldības darbiniekiem to nebūtu pamanījis un neiedomātos izlabot? Diemžēl liela daļa iedzīvotāju jau parakstījušies, līgumus neizlasot, ko tur vairs pierādīt! Pilskalnieši tikai ir neizpratnē, vai pašvaldības darbinieki rīkojas korekti, jaunos īres līgumus dodot parakstīt dažādās sabiedriskās vietās, sakot, ka “tajos nekas nav mainīts”.
Neretas novada pašvaldības publiskajā pārskatā par 2011. gadu
5. nodaļā “Komunikācija ar iedzīvotājiem” rakstīts: “Novada pašvaldībā tiek praktizētas iedzīvotāju sapulces atsevišķu jautājumu apspriešanai — tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, diskusijas par budžetā iekļaujamajām aktivitātēm, apsaimniekošanas (māju iedzīvotāju sapulces), ar izglītību (mācību iestādēs) saistītu jautājumu risināšana, novada pašvaldības darba grupu organizēšana dažādu svarīgu jautājumu risināšanai.” Acīmredzot jaunie īres līgumi ar iedzīvotājiem nav pietiekami svarīgs iemesls, lai cilvēkiem vismaz paskaidrotu, kādas ir viņu tiesības.
Lūdzu radušos situāciju skaidrot Pilskalnes pagasta pārvaldes vadītājai Ainai Vadzītei (atbildes iesūtītas elektroniski un nav labotas — aut.).
— Ar cik pilskalniešiem Pilskalnes pagasta pārvalde pārslēdza jaunus īres līgumus šīgada janvārī?
— Sakarā ar to, ka esam apvienojušies novadā un mainījies iestādes nosaukums, ir jāpārslēdz līgumi par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Šogad tas tika darīts. Pārslēgti līgumi ir ar lielu daļu no iedzīvotājiem, jo tie iedzīvotāji, kuri nenāk maksāt īres un komunālos maksājumus nav pārslēguši arī līgumus.
— Kā jūs skaidrojat, ka jaunajā līgumā, salīdzinot ar veco, vairs nav punkta, kas paredz īrniekam tiesības par remontu pieprasīt samazināt īres maksu?
— Likums neparedz dzēst īres parādus par to, ka īrnieks savā dzīvoklī ir veicis lielākus remontus. Katrs remonts, ko īrnieks vēlas veikt ir jāsaskaņo ar izīrētāju, nevis pats kādu remontu veic un tad griežas pagasta pārvaldē, lai atmaksā par veiktajiem darbiem. Par īri gan pēc vecā, gan pēc jaunā līguma ir jānorēķinās tekoši par katru mēnesi, nevar sakrāt īres un komunālo maksājuma parādus vairāku gadu garumā un tad prasīt, lai pagasta pārvalde atmaksā par veiktajiem remontiem, dzēšot parādu. Pagasta padomes laikā tika palīdzēts lielai daļai iedzīvotāju.
— Kā lai saprot to, ka iedzīvotāji šogad parakstījuši līgumus, datētus ar 2010. gadu, turklāt bez paskaidrojuma, ka to teksts ir mainīts?
— Parakstot jebkuru dokumentu, katram pašam jāiepazīstas ar tekstu, ko paraksta.
Likumā “Par dzīvojamo telpu īri” ir noteikts, ja dzīvojamai telpai ir vajadzīgs kapitālais remonts, ja dzīvojamā māja neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām izīrētājs un īrnieks var vienoties, ka nepieciešamo remontu vai tās izmaksas pilnībā vai daļēji sedz īrnieks, šajā gadījumā īrniekam ir tiesības uz attiecīgu īres maksas samazinājumu, nevis īres parāda dzēšanu. Visi jautājumi par īri un komunālajiem maksājumiem ir risināmi pagasta pārvaldē uz vietas.
— Vai pašvaldībai šādos gadījumos nevajadzētu sasaukt iedzīvotāju sapulci, skaidrot līguma tekstu un tikai tad likt parakstīties?
— Ir pieredze, ka, sasaucot iedzīvotāju sapulci, uz to ierodas tikai tie iedzīvotāji, kuriem nav parādu, līdz ar to skaidrojumu nezinātu liela daļa iedzīvotāju. Ar katru, kurš atnāca pārslēgt līgumu, tika runāts individuāli.
***
Var jau teikt, ka pilskalnieši paši vainīgi — parakstījušies neizlasot un tagad maksā par savu lētticību, bet kur tad pašvaldības atbildība par saviem iedzīvotājiem? Arī fakts, ka cilvēki labāk izvēlas vērsties redakcijā, nevis dodas šīs problēmas risināt pašvaldībā, manuprāt, par kaut ko liecina.
Secinājums: uzticēties katrs var tikai pats sev un, parakstot kādus dokumentus, arī pašvaldībā, jāseko rūpīgi līdzi, lai arī darbinieks saka — viss kārtībā. Ar sekām pašiem vien būs jācīnās.
