Neretas novada Pilskalnes pagasta pārvaldē uz tikšanos ar Zemkopības ministrijas (ZM), Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem ieradās vairāk kā 20 novada iedzīvotāju. Sanāksmes iemesls — iespējamā ES un valsts līdzfinansējuma apgūšana latvāņu apkarošanai.
Neretas novadā 440 hektāru
Sanāksmi organizēja Neretas novada pašvaldība kopā ar aktīvākajiem novadniekiem, tajā skaitā Zigfrīdu un Ģirtu Ozoliņiem. Interesenti bija ieradušies no Pilskalnes un Neretas pagasta. Par pašreizējo situāciju latvāņu izplatībā valstī, iespējamo finansējumu to apturēšanas pasākumiem stāstīja un uz iedzīvotāju jautājumiem atbildēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vecākais konsultants Ēriks Leitis, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības resursu nodaļas vecākā referente Zanda Miltiņa un Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.
Tikšanās sākumā VAAD speciāliste Gunita Šķupele teica, ka dienests apzina un uztur datubāzi par latvāņu izplatību Latvijā. Jaunākie dati liecina, ka valstī 11 tūkstošos hektāros zemes jeb 109 novados novērojama šī auga izplatība. Vislielākā augu koncentrācija ir Madonas novadā, bet no tā neatpaliek arī Neretas novads. Tur sabojāts 440 hektāru zemes. No tiem 406 hektāri — Pilskalnes pagastā. Līdzīga situācija ir Dagdas, Daugavpils, Amatas un Kuldīgas novadā.
Jāgaida līdz pavasarim
Lai kaut kā cīnītos ar šo problēmu, Eiropas Savienība fonda projekta LIFE programmā “Invazīvās svešzemju augu sugas Heracleum sosnowskyi Manden (latvāņi) izplatības ierobežošana Latvijas teritorijā” Latvijai bija paredzējusi 7 miljonus eiro.
Tā kā latvāņa izplatība konstatēta vairāk kā 80% Latvijas teritorijas, aprēķinātie nepieciešamie līdzekļi auga apkarošanai ir daudz lielāki par ES projektā valstij paredzētajiem. Tādēļ nolemts iegūstamos līdzekļus virzīt reģioniem, kur vislielākā auga izplatība.
Aptuveni tikpat liela summa — 7 miljoni eiro — būtu jāgarantē dalībvalstij un daļa — projekta izstrādātājam. Projekta darbības laiks — līdz 2017. gadam. Šo naudu piedāvātu apgūt arī pašvaldībām sadarbībā ar privātpersonām, samaksājot aptuveni pusi no nepieciešamajiem izdevumiem. Naudas apguvei nepieciešams izstrādāt projektu. Tomēr rudens sākumā, kad vairāku Latvijas pašvaldību pārstāvji Zemkopības ministrijā tikušies, lai diskutētu par šo jautājumu, atklājies ne mazums problēmu, kas sarežģī projekta izstrādi. Piemēram, ne visas bojātās zemes platības ir tikai privātajā īpašumā. Daļa ir valsts, daļa pašvaldības īpašumā, un, kā sanāksmē noskaidrojās, vislielākās problēmas sagādā dažādu valsts uzņēmumu nevēlēšanās sadarboties jautājuma risināšanā. Piemēram, VAS “Latvijas valsts ceļi” nepietiekami apkopj ceļu malas, grāvjus, bet šīs teritorijas ir latvāņu perēkļi. Problēmvietas ir arī elektrolīnijas, dažādas aizsargjoslas. Vēl lielāka problēma un, kā norādīja Gunita Šķupele, tikpat kā neiespējami visas iesaistītās puses apvienot vienā projektā.
Nākamā pieteikšanās LIFE programmai būs pavasarī. Gatavojot pieteikumus, katrai pašvaldībai jāapzinās, ar cik lielu ieguldījumu latvāņu fiziskā apkarošanā tā varēs piedalīties. Jo lielāka auga izplatība konstatēta, attiecīgi lielākam jābūt arī pašu ieguldījumam. VAAD pārstāve teic, ka iestāde gatavo savu pieteikumu projektam un piedāvā Neretas novada pašvaldībai tajā iesaistīties. Katra pašvaldība pieteikumu projektam var sagatavot un iesniegt arī pati. Tas, cik lielu summu projektā varēs piešķirt, pagaidām gan nav zināms.
Visus iesniegtos projektus sākumā vērtēs valsts mērogā un vēlāk arī ES. Pagaidām nav precīzi zināma kopējā projekta summa, sākumā tā bija 7 miljoni eiro, bet provizoriski to precizēs janvārī.
Uzticēsim problēmu aitām
Ņemot vērā agrāko gadu bēdīgo pieredzi latvāņu apkarošanā, iedzīvotāju jautājumi speciālistiem nebija patīkami. Kāds no runātājiem aizrādīja uz aplamo platību maksājumu piešķiršanas politiku iepriekšējos gados. Ja lauksaimniecības zemes pārbaudes laikā Lauku atbalsta dienesta speciālisti tajā atklāja latvāni, kā sodu piemēroja platību maksājumu samazinājumu. Tas savukārt nozīmēja vēl mazāk līdzekļu zemes apstrādei, tajā skaitā latvāņu apkarošanai. Zemkopības ministrijas pārstāve iepazīstināja ar jaunajiem, nedaudz labotajiem noteikumiem, kas spēkā no 2015. gada un paredz sodu, ja lauksaimniecības zemē konstatēs ziedošus latvāņus.
Iedzīvotāji norādīja arī uz to, ka Pilskalnes pagastā liela daļa ir arī Latvijas valsts robežas un tās apkopšanas darbi sekmē latvāņu izplatību. It kā gribot labu, robežupes Mēmeles krastus cenšas atbrīvot no krūmiem, bet tas diemžēl paver lieliskus vairošanās apstākļus latvāņiem, kas nu saauguši arī Lietuvas pusē un kļūst par starptautisku problēmu. Līdzīgu kaitējumu rada šķeldas ražotāji. Atbrīvojot grāvjus, ceļmalas un citas krūmiem aizaugušas vietas, veikts apsveicams darbs, tomēr iekoptās vietas ļoti ātri pārņem latvānis. Zemes saimnieki, kas gadu no gada saskaras ar šo invazīvo augu, atzīst, ka iznīcināt to, bet vēlāk zemi neapstrādāt, nozīmē velti izšķiest naudu un spēku. Arī regulāra ar latvāni aizaugušu platību appļaušana ir bezjēdzīga, ja augam tā dzīves laikā neļauj vienreiz noziedēt. Tikai paveicis savu misiju, nopļauts tas neturpinās dzīt atvases. Izskanēja arī priekšlikumi nedot naudu, bet gan sniegt praktiskus padomus latvāņa izplatības apkarošanā.
VARAM pārstāvis Ēriks Leitis atzina, ka no 2006. līdz 2012. gadam latvāņu apkarošanai ministrija piešķīra nieka 100 tūkstošu latu, kas lielākoties izlietoti iedzīvotāju informēšanai par šo problēmu un maza daļa līdzekļu atvēlēti reālai darbībai — augu iznīcināšanai. Pirms diviem gadiem apzinot situāciju valstī, VARAM kopā ar ZM sagatavoja ziņojumu un priekšlikumus situācijas risināšanā iesniegšanai Ministru kabinetā. Tajā paredzēja veidot mobilās brigādes, kas trīs gadus, nodrošinātas ar 5 miljoniem latu katru gadu, veiks augu iznīcināšanas pasākumus. Diemžēl šis jautājums nebija valdības prioritāte un plāns izgāzās. Tāpēc pašlaik jāizlīdzas ar reālākiem līdzekļiem, piemēram, citas saimniecības pieredzi Siguldas pusē, kas nodarbojas ar aitkopību. Šie dzīvnieki veiksmīgi attīrot aizaugušās platības.
Mērķi pārāk izplūduši
Piedalīšanās projektā ir brīvprātīga. Tas nozīmē, ka, vienam novadam apkarojot latvāņus, bet citam neliekoties ne zinis, problēma patiesībā paliks neatrisināta. VAAD pārstāve teic, ka labāk darīt kaut ko nekā neko. Jautāta par nosacījumiem, ar kādiem ES gatava piešķirt šos līdzekļus, viņa atbild, ka mērķis ir izveidot sistēmu, sakārtot likumdošanu, vēlreiz veikt informēšanas kampaņu par latvāņu kaitīgo ietekmi uz vidi, kā arī panākt reālu situācijas uzlabojumu. Konkrētas atbildes arī nebija jautājumam — kāds ir mērķis dalībai šajā projektā? Tāds līdz šim neesot definēts. Tas savukārt nozīmē, ka miljonu izlietojums būs tik izplūdis, ka tam cauri brīvi varēs izspraukties arvien jauni latvāņu stumbri. ◆
