Aizkraukles rajonā dažādās volejbola sacensībās parasti piedalās četras piecas sieviešu komandas. Viena no tām ir Pilskalnes sieviešu komanda.
Aizkraukles rajonā dažādās volejbola sacensībās parasti piedalās četras piecas sieviešu komandas. Viena no tām ir Pilskalnes sieviešu komanda.
Dāmas volejbolu spēlē galvenokārt lielākajās Aizkraukles rajona apdzīvotajās vietās — Aizkrauklē un Koknesē. Tāpēc vienmēr prieks dāmu turnīros satikt Pilskalnes pagasta komandu, kura ir viena no retajām, kas nāk no attālāka lauku pagasta.
Pilskalnietes ne tikai spēlē volejbolu, bet uztur sportisko garu arī pagastā kopumā. Pilskalnes pamatskolas direktore Maija Šustiņa saka:
— Sportiskās aktivitātes mums vajadzīgas, lai saglabātu možu garu, labu formu, lai vienkārši sanāktu kopā un lietderīgi pavadītu laiku. Komandā esam dažādu profesiju pārstāves — skolotājas, mājsaimniece, studente, veterinārārste, pat viena vecmāmiņa. Spēlēju pati, Jolanta Albrehta, Anita Šarkiūne, Inta Žagariņa, kura kādreiz bija arī rajona izlasē, Inese Voitkeviča, no Sproģiem palīgā brauc Ilga Jermuša. Komandu kopā satur Dzintra Cīrule.
Komandā esam gan pilskalnietes, gan neretietes. Neretā sievietes ar sportu neaizraujas, tāpēc esam apvienojušās. Arī treniņus reizēm organizējam Pilskalnē, reizēm Neretā. Taču sacensībās parasti aizstāvam Pilskalnes pagasta godu. Un ne tikai volejbolā.
Ar savām meitenēm ļoti lepojas Pilskalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Jūlijs Treiģis. Viņš pats kādreiz spēlējis volejbolu un strādājis par sporta metodiķi, tāpēc bieži konsultē dāmas pirms sacensībām un vienmēr ir viņu līdzjutēju pulkā.
Jūlijs Treiģis saka: “Mūsu meitenes ir ļoti vispusīgas. Ja nepieciešams, viņas peld, skrien, lec, met šķēpu, dara visu, ko vajag. Mūsu pagasta komanda vienmēr piedalījusies rajona sporta spēlēs — jau kopš rajona dibināšanas. Mazo pagastu grupā vismaz trīsdesmit reižu esam bijuši uzvarētāji. Tas ir arī dāmu nopelns.”
Pilskalnes sievietes regulāri spēlē volejbolu un iesaistās citās aktivitātēs Neretas un Mazzalves sporta svētkos. Sacensības rīko arī savā pagastā. Kādreiz bijuši draudzības turnīri arī ar Lietuvas tuvākajiem kaimiņiem, taču stingrās valsts robežas dēļ sadarbība apsīkusi. Jūlijs Treiģis lepni piebilst, ka padomju laikos tuvākajā apkārtnē līdzvērtīgu pretinieču pilskalnietēm nav bijis.
Maija Šustiņa turpina: “Nevaram ikdienu iedomāties bez sporta. Manā jaunībā sportoja gandrīz visi, neviens par to nekaunējās. Tagad sports vairs it kā nav modē. Jauniešiem ir daudz citu nodarbju, tāpēc mums nav jaunās maiņas. Sacensībās esmu ievērojusi, ka tikai Bebros, Aizkrauklē, Koknesē veidojas jauniešu komandas. Citur tādu nav.
