Mudīte Brālīte Pilskalnes pagasta „Mičūnēs” jau vairāk nekā trīs gadus audzē kāpostus. Kaut gan bija sausa vasara, šogad izdevies izaudzēt pat 15 kilogramu smagu kāpostgalvu.
Mudīte Brālīte Pilskalnes pagasta „Mičūnēs” jau vairāk nekā trīs gadus audzē kāpostus. Kaut gan bija sausa vasara, šogad izdevies izaudzēt pat 15 kilogramu smagu kāpostgalvu.
–– Kāpostus audzēt nav grūti, –– saka Mudīte. –– Noskatījāmies, kā ar tiem veicas kaimiņiem, un nolēmām pamēģināt arī mēs. Izdevās labi, un nu katru gadu stādījumu platību arvien palielinām. Šogad 0,2 hektāros audzējām ‘Belorusj’ un ‘Megatonna’ šķirnes vēlīnos kāpostus. Pērn lielākā galviņa bija deviņus kilogramus smaga, bet šogad, kaut gan bija sausa vasara, izaugusi pat 15 kilogramu smaga galva.
Šogad Brālītes kundze lauku izvēlējusies ielejā, jo kāpostiem patīk mitrāka melnzeme, taču sausuma dēļ nācies regulāri laistīt.
–– Labi, ka netālu no lauka ir aka, –– saka Mudīte. –– Karstajā laikā nācās laistīt vai katru dienu. Pūles nav veltas –– varam priecāties par lielām un cietām kāpostu galvām. Arī kaitēkļi šovasar maniem kāpostiem nebija nodarījuši postu.
Kāpostus pārdodam gan svaigus, gan skābētus. Uz tirgu gan nebraucam, pircēji ir tepat pagastā.
Kāpostu skābēšanas recepte ir ļoti vienkārša –– pēc ēvelēšanas pievienojam sāli, cukuru, dzērvenes, burkānus un ķimenes. Ķimenes veikalā nepērku, savācu pati, jo tās te aug savvaļā.
Kad kāposti sāk rūgt, no tiem jāizvada gāzes, citādi kāposti var kļūt glumi. Kad pusotru dienu tie rūguši siltumā, nesam vēsumā, bet pēc piecām dienām kāposti jau gatavi lietošanai. Kad kāpostus skābēju pirmo reizi, biju ļoti uztraukusies. Nezināju, vai izdosies, taču viss iznāca lieliski.
Mudīte Brālīte interesējas arī par bioloģisko lauksaimniecību. Viņa nolēmusi iegūt sertifikātu, lai nākotnē varētu pretendēt uz valsts subsīdijām.
