Neretas novada Pilskalnes pagastā ir Strobuku pilskalns. Beidzamajos gados par to ieinteresējušies arheologi, Latvijas pilskalnu pētnieki. Vietējie stāsta, ka padomju laikā pilskalns bija iecienīta atpūtas vieta. Vasarā te notika zaļumballes, ziemā rīkoja slēpošanas sacensības. Šogad Pilskalnes pagasta pārvaldes tehniskie darbinieki un pagasta bezdarbnieki ķērušies pie pilskalna labiekārtošanas.
Aina Vadzīte, pagasta pārvaldes vadītāja, teic, ka finansējums materiāliem ņemts no pašu uzkrātajiem līdzekļiem. Darbi pilskalnā noritēja visu jūniju, ierīkota automašīnu stāvvieta, kāpnes, tiltiņš, nojume, ugunskura vieta. “Gribam šo vietu veidot kā tūrisma objektu. Lai tūristus piesaistītu, jāuztaisa kas interesants. Pilskalns oficiāli iekļauts kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā. Piešķirts kārtas numurs 120,” stāsta Aina Vadzīte. Šomēnes pilskalnā plāno papildināt sajūtu taku, pie ieejas pilskalnā “nosēdināt” lāci, kas sagaidītu apmeklētājus, no koka uzbūvēt divas mazas nojumes — būdiņas, kas vizuāli līdzinātos tām, kādas te bija senos laikos. Paredzēts ierīkot arī vietu atkritumu tvertnēm.
Vietnē latvijas-pilskalni.lv par Strobuku pilskalnu rakstīts: tas atrodas ap 300 m uz rietumiem no Strobuku mājām. Pirmais literatūrā 1882. gadā minēja Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins — vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks. Viens no latviešu etnogrāfijas, folkloras pētniecības un arheoloģijas aizsācējiem Latvijā. Ernests Brastiņš, gleznotājs, mākslas teorētiķis, publicists, pilskalnu pētnieks, Strobuku pilskalnu par īstu pilskalnu neatzina. Izteikta doma, ka Strobuku pilskalns būtu uzskatāms par apmetni. Par pilskalnu tiek dēvēta kokiem apaugusi, ap 70 m gara kaupre, kas ir stāva, bet pakāpeniski saplūst ar apkārtni. Vaļņa pakājē ir aptuveni 25 m liels izlīdzināts laukums — zaļumbaļļu un mazas estrādes vieta. Eventuālais pilskalna plakums, kura platums ap 20 m, ir izrakņāts ar tagad aizaugušām kartupeļu bedrēm. Rakumos atsedzas dzeltena zeme, lai gan vietām ir konstatēta arī pelēcīgāka. Visumā pilskalns tradicionālu pilskalnu neatgādina. Pēc ziņām, it kā pirms Pirmā pasaules kara kalnā atrastas trauku lauskas un dzelzs cirvītis. 1996. gadā pilskalna pakājē konstatēja apmetnes kultūrslāni, kurā it kā atrastas senas trauku lauskas un dzelzs bultas uzgalis ar atkārpēm. Grantsbedrēs pie netālās Strobuku kapsētas atrasta vēla laikposma kaklarota. 2017. gada 22. septembrī te notika Baltu vienības dienas pasākums. ◆
