Pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas pilsētu un novadu administratīvās teritorijas noteiks Saeima, bet administratīvo robežu aprakstus apstiprinās Ministru kabinets.
To paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektā.
Par šo likumprojektu nobalsoja 55, pret bija 21, bet atturējās septiņi deputāti.
Pret šo likumprojektu nobalsoja arī visa koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija.
Likumprojektā teikts, ka Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās: apriņķos, republikas pilsētās un novados.
Apriņķa administratīvajā teritorijā iekļaus teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas, kurās dzīvo ne mazāk kā 200 000 pastāvīgo iedzīvotāju. Apriņķa administratīvajā teritorijā ietilpstošās novadu un republikas pilsētu administratīvās teritorijas, kā arī apriņķa administratīvo centru ar likumu noteiks Saeima.
Saeima varēs izveidot vai likvidēt pilsētu un novadu administratīvās teritorijas, kā arī grozīt to robežas tikai valsts un attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju interesēs. Lai Saeima ar likumu varētu mainīt šīs teritorijas, būs nepieciešams ieinteresēto pašvaldību lēmums un Ministru kabineta atzinums — paredz otrajā lasījumā atbalstītie priekšlikumi.
Republikas pilsētas administratīvo teritoriju varēs noteikt pilsētai, kurā ir ne mazāk kā 25 000 pastāvīgo iedzīvotāju un kurā ir attīstīta komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība un sociālā infrastruktūra vai nozīmīgu kultūras iestāžu komplekss.
Arī novada administratīvo teritoriju noteiks Saeima. Novada administratīvajai teritorija ir jābūt ģeogrāfiski vienotai, tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotās vietas, novada administratīvajā teritorijā ir ne mazāk kā 4000 pastāvīgo iedzīvotāju.
Novada administratīvajā teritorijā jābūt ciemam, kurā ir vairāk nekā 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsētai. Attālums no ikvienas apdzīvotās vietas novadā līdz novada administratīvajam centram nepārsniedz 50 kilometru, un ceļa infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram, tajā ir nodrošināta optimāla novada teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo pašvaldību intereses un vēsturiskos sakarus.
Izņēmuma gadījumā Saeima par novada administratīvo teritoriju var noteikt arī teritoriju, ar mazāku iedzīvotāju skaitu.
Ja novada teritorijā pirms tā izveidošanas administratīvi teritoriālās reformas laikā ir bijušas vairāk nekā viena vietējā pašvaldība, novadā apvienotās pašvaldības uzskatāmas par novada teritoriālajām vienībām — novada pilsētām vai pagastiem.
Saeimas sēdē notika ilga diskusija par deputāta Augusta Brigmaņa (ZZS) priekšlikumu, kurš rosināja noteikt, ka iedalījumu novadu administratīvajās teritorijās nosaka Saeima, pamatojot ar vietējo pašvaldību lēmumiem, ievērojot pašvaldību iedzīvotāju intereses un Eiropas vietējo pašvaldību hartas principus. Tas nozīmētu, ka novadi tiek veidoti tikai pēc brīvprātības principa un arī pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām varētu turpināt darbu tie 34 pagasti, kas nevēlas apvienoties novados un tāpēc ir vērsušies Satversmes tiesā.
Brigmaņa priekšlikumu atbalstīja tikai 27, pret balsoja 39, bet atturējās 14 deputātu. Līdz ar to tas tika noraidīts.
Likumā teikts, ka Latvijā ir šādas apdzīvotās vietas: pilsētas, ciemi un viensētas.
Pirmo reizi ar likumu noteiks, ka Rīga ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.
Pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženierinfrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju. Dašos gadījumos pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kurās ir mazāks pastāvīgo iedzīvotāju skaits.
Pilsētas statusu piešķir un atceļ Ministru kabinets, pamatojot ar attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.
Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojot ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteiktas ciema robežas un pamatota ciema izveides nepieciešamība.
Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, kurā pastāvīgi dzīvo cilvēki un kurā ir izveidota attiecīga infrastruktūra. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ciemu robežu noteikšanas kārtību nosaka arī Aizsargjoslu likums.
Viensēta ir savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur primārais zemes izmantošanas mērķis ir lauksaimniecība vai mežsaimniecība. Viensētas statusu piešķir pašvaldības dome, apstiprinot viensētai nosaukumu.
Ministru kabinetam paredzēts uzdot līdz 2009. gada 1. jūnijam sagatavot un iesniegt Saeimai likumprojektu par apriņķu izveidošanu un darbību, bet līdz 2012. gada 31. decembrim — apstiprināt republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstus, kurus sagatavo Valsts zemes dienests, konsultējoties ar vietējām pašvaldībām.
