Aizkrauklē 4. novembrī apbalvos konkursa “Sakārtotākā Latvijas pilsēta 2005” uzvarētāju.
Aizkrauklē 4. novembrī apbalvos konkursa “Sakārtotākā Latvijas pilsēta 2005” uzvarētāju. Konkursam pieteiktās sešas pilsētas izvērtētas, un par tajās redzēto stāsta vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs, Aizkraukles novada domes vadītājs Vilnis Plūme.
Konkursa “Sakārtotākā Latvijas pilsēta 2005” nolikums paredz, ka šogad to rīko iepriekšējā gada uzvarētāji — tātad Aizkraukles novada dome. Līdz ar to Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme ir šīgada vērtēšanas komisijas vadītājs.
Vērtē pieci vīri
— Kas šogad vērtēja konkursam pieteiktās pilsētas?
— Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību lietu departamenta vadītājs Aivars Draudiņš, Vides ministrijas Vides departamenta vadītājs Rolands Bebris, Pašvaldību savienības padomnieks Ainārs Albiņš un Pilsētu savienības mazo pašvaldību pārstāvis, Viļānu domes priekšsēdētājs Juris Tučs. Šogad konkursam pieteica tikai sešas pilsētas, pagājušajā gadā to bija vairāk. Šogad bija jāvērtē Talsi, Balvi, Gulbene, Ludza, Limbaži un Bauska.
— Vai pilsētas konkursam piesaka paši to vadītāji?
— Jā. Saskaņā ar nolikumu visus nepieciešamos materiālus pašvaldības iesniedza Pilsētu savienībā, kur tos izskatīja vērtēšanas komisija, pēc tam devāmies pilsētas apskatīt. Izvērtējām tās, izvēlējāmies uzvarētāju un noteicām arī labākās dažādās konkursa nominācijās. Piemēram, pilsētu, kurā ir sakārtotākā vide, sociālā sfēra, izglītība un kultūra, kā arī citas lietas. Katrai pilsētai piešķirts kāds tituls. Konkursa uzvarētāja saņems Satiksmes ministrijas dāvinātos desmit tūkstošu latu, bet pilsēta ar sakārtotāko vidi — Vides ministrijas naudas balvu.
— Arī Aizkraukles novads pērn saņēma desmit tūkstošu latu lielu naudas balvu. Kā to iztērēja?
— Nesen parakstījām aktu par sakārtoto Ziemeļu ielu. Tur noasfaltēta brauktuve un nobruģēti gājēju celiņi. Iela sakārtota par konkursā saņemto naudu, kā arī vēl sešiem tūkstošiem pašvaldības līdzekļu.
Ieklausās citu sarunās
— Uz konkursam pieteiktajām pilsētām devās arī vairāki Aizkraukles domes darbinieki. Vai viņiem bija kāda loma uzvarētāja noteikšanā?
— Lielākoties tie bija pieredzes apmaiņas braucieni, noteicošas lomas pilsētu izvērtēšanā viņiem nebija. Taču neformālās sarunās ieklausījos viņu viedoklī, un tas ietekmēja manu izvēli.
— Kā vērtējat gūto pieredzi?
— Tie bija ļoti lietderīgi braucieni. Šī bija unikāla iespēja redzēt to, ko parastā pieredzes apmaiņas braucienā nekad neieraudzīsi. Pilsētas vadība ir ieinteresēta komisijai parādīt labāko, kas viņiem ir. Kolēģi ir sajūsmā par redzēto, jo pilsētas attīstījušās ļoti strauji.
Mēs pēc uzvaras pagājušā gada konkursā nedrīkstam ieslīgt pašapmierinātībā, jāturpina pilnveidoties. Protams, mums neklājas slikti, taču daudzās pilsētās attīstības temps ir straujāks. Ja mēs nākamos piecus gadus nepratīsim strādāt tikpat aktīvi kā citi, var būt, ka, atkal piedaloties šajā konkursā, izskatīsimies pabāli.
Palīdz Tautas partija
— Kas veicina straujo izaugsmi?
— Pilsētas attīstībā iegulda pašu budžeta līdzekļus, valsts investīcijas un arī Eiropas Savienības finanšu līdzekļus. Piemēram, Gulbenes bibliotēka šogad piedalījusies 11 dažādos projektos, piesaistot 60 tūkstošu latu. Balvos 2,7 miljoni latu valsts investīciju ieguldīti tilta būvniecībā un centrālo ielu sakārtošanai. Tā ir ļoti liela nauda.
Zīmīgi, ka pilsētu, kuras uzvarējušas iepriekšējos gados un ir arī šīgada konkursa balvu pretendentes, vadībā dominē Tautas partijas pārstāvji. Acīmredzot šī partija radusi iespēju palīdzēt saviem pašvaldību vadītājiem. Arī mēs šogad esam saņēmuši lielu finansiālo atbalstu.
Pārsteidz sarkani logi
— Kas likās visinteresantākais?
— Piemēram, Talsos vienā skolā bija plastmasas pakešu logi tumši sarkaniem rāmjiem. Tie gan ir 20 procentu dārgāki, bet ēkas izskatās ļoti krāšņas. Mūsu arhitekts atzina, ka kaut kas tāds viņam nebija ienācis prātā. Tur ir skaista katoļu baznīca, kurā jauns mācītājs lieliski saprotas ar jauniešiem. Talsi ir viena no retajām pilsētām, kur joprojām ir kinoteātris. Rāda jaunās filmas, turpat darbojas kafejnīca. Visur virmo dzīvība. Talsi, piesakoties konkursam, šo objektu īpaši izcēla.
Interesanta likās Limbažu 2. vidusskolas pieredze. Tajā kādreiz mācījās krievu bērni, un skola ir līdzīga Aizkraukles 1. vidusskolai. Bijām pārsteigti, cik aktīvi viņi veido skolas tēlu, kādā veidā piesaista līdzekļus un skolēnus. Izīrētas telpas divām augstskolas filiālēm, darbojas vakarskola, vidusskolēniem piedāvā izglītības programmu ar komercnovirzienu.
Sakārto paši
— Vai kaut ko no aizgūtā plānojat ieviest arī Aizkrauklē?
— Daudz vērtīgu atziņu guvām par daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu. Visos braucienos līdzi bija arī uzņēmuma “Lauma A” direktore Ludmila Beināre, un es ceru, ka mūsu namu apsaimniekotāji pārņems dažas lietas. Piemēram, Balvos pagalmu sakārtošanā sekmīgi iegulda māju iedzīvotāju līdzekļus. Ja mājas iedzīvotāji ir ieinteresēti sakārtot pagalmu, viņi piedalās ar savu līdzfinansējumu, un pašvaldība palīdz. Bet, ja mājas iedzīvotāji nav gatavi sadarboties, mājas pagalms tā arī paliek bedrains un putekļains. Braucām cauri māju rajonam un redzējām, ka blakus sakārtotiem pagalmiem ir arī putekļi un dubļi.
Spēja pārliecināt cilvēkus, ka viņi ir savas mājas īpašnieki un saimnieki, mums likās ļoti simpātiska. Naudu, ko šādā veidā ietaupa pašvaldība, tā iegulda pilsētas ielu sakārtošanā. Šajā ziņā Balvi radīja diezgan spožu iespaidu. Tur redzējām arī skaistu strūklaku, kurā pat stiprā vējā ūdens nešļakstās pāri malām. Karstā laikā vienā malā tur var bradāt bērniņi. Patika arī skaistais parks ar milzīgiem akmeņiem.
Bāž degunu, kur nevajag
Gandrīz visās pilsētās lielākajai daļai māju ir to vecākie. Dažās pilsētās viņi ir algoti cilvēki. Zīmīgi, ka visur pašvaldība distancējas no namu apsaimniekošanas. Dzīvokļi ir privatizēti, līdz ar to arī māja pieder īpašniekiem. Tāpēc mājas remonti, apkārtnes kopšana ir pašu namu apsaimniekotāju lieta. Vienalga, vai šis apsaimniekotājs ir viens cilvēks, organizācija vai uzņēmums. Apsaimniekošanas maksa ir ļoti atšķirīga. Nelabiekārtotās mājās četri santīmi par kvadrātmetru, labiekārtotās — no 11 līdz 30 santīmiem.
Nospriedām, ka mēs, pašvaldība, pārāk daudz bāžam degunu, kur nevajag. Namu apsaimniekošana jāuztic iedzīvotājiem, un jāmēģina ieinteresēt viņus vairāk rūpēties par saviem mājokļiem.
Netiek galā neviens
— Interesējāties, kā Aizkrauklē aktuālas problēmas risina citās pilsētās?
— Protams. Jautājām, kā citur risina klaiņojošo dzīvnieku problēmu, kas kopj māju kāpņutelpas. Ar klaiņojošiem suņiem pilsētās kaut kā tiek galā, bet kaķu problēmu diemžēl nav spējuši atrisināt nevienā pašvaldībā. Savukārt kāpņutelpas visās apmeklētajās pilsētās kopj māju iedzīvotāji.
Gandrīz visās pilsētās, kuras piedalījās konkursā, ir pašvaldības policija, kurā strādā 3—5 cilvēki. Tās gada budžets rēķināms desmitos tūkstošu latu, policistiem piešķirta vieglā automašīna. Arī mēs par to esam sprieduši, taču uzskatu, ka Aizkrauklē izveidojusies laba sadarbība ar Valsts policijas darbiniekiem. Tāpēc nezinu, vai lietderīgi tērēt lielu naudu pašvaldības policijas uzturēšanai.
Visur pētījām, kā apsaimnieko stadionus, jo arī mums tas ir aktuāli. Risinājumi ir dažādi. Labs piemērs ir Gulbenē, kur sporta atbalstam tērē ne tikai budžeta līdzekļus, piesaistīta arī valsts nauda. Stadiona skrejceļam šogad par 90 tūkstošiem latu uzklāts jauns mākslīgais segums. Uzzinājām, kā to paveikt, varbūt informācija vēlāk noderēs mums.
Patversmes tukšas
— Aizkrauklē uzbūvēts jauns sociālais centrs. Kādi ir sociālās palīdzības centri citur?
— Kad būvējām Aizkraukles novada sociālo centru, domājām, ka tas būs pārāk liels. Taču, kad apskatījām līdzīgus centrus citās pilsētās, pārliecinājāmies, ka mums tas ir krietni mazāks. Gulbenē tas uzbūvēts ar plašu vērienu, darbojas pirts. Talsos ir nakts patversme. Tikai, kad sākām jautāt, kā tā funkcionē, izrādījās — praktiski nedarbojas. Cilvēki, kuriem būtu nepieciešamas naktsmājas, patversmi neizmanto. Diemžēl pašvaldības pat nav ieinteresētas, lai tās būtu apdzīvotas, jo patversmes uzturēšana izmaksā ļoti dārgi. Tomēr kritiskā brīdī ir telpas, kur cilvēkam palikt. Arī Limbažos sociālā palīdzība ir augstā līmenī.
***
Fakts. Par sakārtotāko Latvijas pilsētu ar iedzīvotāju skaitu no 10 tūkstošiem šogad atzīti Balvi. Bauska saņems balvu par ieguldījumu pilsētvides sakārtošanā, Gulbene — par mērķtiecīgu darbību sociālo jautājumu risināšanā un mūsdienīgas sporta vides veidošanā, Talsi — par ieguldījumu sabiedrības informēšanā un sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām, Limbaži — par ieguldījumu kultūras un izglītības attīstībā, Ludza — par labvēlīgas vides radīšanu tūrisma attīstībai un investīciju piesaistei.
