Labdien, cienījamā ‘‘Staburaga” redakcija! Rakstu jums, jo ceru, ka mani kāds sadzirdēs un varbūt citiem nebūs jāpiedzīvo tāds kauns, ko nācās piedzīvot man.
Labdien, cienījamā “”Staburaga” redakcija! Rakstu jums, jo ceru, ka mani kāds sadzirdēs un varbūt citiem nebūs jāpiedzīvo tāds kauns, ko nācās piedzīvot man.
Nedēļas nogalē pie manis ciemojās radi no ārzemēm. Viņi mūsu pilsētā bija pirmo reizi. Biju stāstījusi par to, cik te ir jauki, ka Aizkraukle ir skaista pilsēta, visur iekopti apstādījumi, krāšņi zied puķes, bruģēti celiņi. Laipni un atsaucīgi cilvēki.
Bet, jau iebraucot pilsētā, šis iespaids tika sagrauts, jo pirmais, ko “”novērtēja” mani ciemiņi, bija autobusu stacijas labierīcības, ja tās vispār tā var nosaukt! Jau pienākot pie durvīm, sajutām drausmīgu smirdoņu, grīda bija nolieta ar netīru ūdeni. Mani viesi jautāja — vai te kāda avārija? Atbildēju, ka droši vien. Samaksājot 15 santīmu, saņēmām tik mazu loksnīti papīra, ka neviļus saskatījāmies. Vienā kabīnē bija nočurātas poda malas un grīda, otrā pavērās vēl briesmīgāka aina. Kad vienā no kabīnēm tomēr izdevās nokārtoties, nomazgājām rokas ledaini aukstā ūdenī un, neatrodot ne papīra dvieļus, nedz roku žāvētājus, steidzāmies ārā, jo likās, ka mani viesi tūlīt vems. Kasiere izskatījās neapmierināta, un tas ir pat saprotams, jo tādā smirdoņā ilgstoši strādāt ir nepatīkami.
Sāku domāt — kādēļ nekur citur pilsētā nav norādījumu “”WC”, kā tam vajadzētu būt? Vai pie mums nebrauc ārzemju tūristi? Gribētos zināt, kura institūcija ir atbildīga par kārtību tualetēs mūsu pilsētā?
Un ne tikai autobusu stacijā, bet arī citur pilsētā būtu nepieciešamas sabiedriskās labierīcības. Zinu tikai, ka tāda ir jaunajā “”Maxima” veikalā, bet centrā — novada domē. Citās iestādēs tualetes parasti ir slēgtas, pat viesnīcā “”Pērse”. Ko lai cilvēks dara, ja spiež vajadzība un nekur nav neviena norādījuma, uz kuru pusi skriet? Par to vajadzētu nopietni domāt, arī par tīrību, jo rodas iespaids, ka esam ļoti netīrīga un nekulturāla tauta. Esam taču Eiropas Savienības valstu saimē un jādzīvo ir atbilstoši.
Ar cieņu — Inga
