Kas viņš patiesībā ir — neviens lāgā nezina. Varbūt apburts princis, varbūt kāds bijušais pils darbinieks, kura dvēsele iemājojusi kaķī.
Katru rītu viņš no daudzdzīvokļu māju puses iet uz “darbu” — Kokneses pilsdrupām. Daži viņu sauc par Kokneses pilskungu, bet viņa īstais vārds ir Zorro. Kokneses tūrisma informācijas centra pilsdrupu kasieres stāsta, ka Zorro parasti sagaida ekskursantu grupas un īpaši viņam patīk izrādīties bērniem. Viņu priekšā runcis ir īpaši piemīlīgs — gan pieglaudīsies, gan apvelšanās vingrinājumus node-monstrēs.
Todien, kad bijām pilsdrupās, Zorro bija brīvdiena, taču tas nenozīmē, ka viņš nebija ieradies darbā. Runcis omulīgi bija ieritinājies suvenīru tirgotavā un ar apmeklētajiem īpaši negribēja kontaktēties. Iztraucēts no miega, tas gan veica nelielu pilsdrupu apskati, bet pēc tam atgriezās “guļamistabā”. Taču vakarā viņš zina — jāiet atpakaļ pie īstajiem saimniekiem, lai nebūtu lieki uztraukumi un nav viņam jānāk pakaļ uz pilsdrupām. ◆
