Koknesietim Kārlim Krūmiņam albumā ir vairāk nekā pusgadsimtu sena Lūznavas pils fotogrāfija. Tā gan nav tapusi garāmbraucot kādā ekskursijā. Viņam ar to saistās jaunības gadu atmiņas.
Lūznavas muižas pili, kas celta jūgendstilā, atklāja 1911. gadā, un tā bija muižas īpašnieka Polijas ģenerāļa Staņislava Kerbiča vasaras atpūtas mītne. Pateicoties viņa kundzei Jevgeņijai, kura bija liela kultūras cienītāja, te allaž pulcējās gleznotāji un citi mākslinieki. Vēl 50. gados šo vietu sauca par Glužņovu, ciema padome bija Špeļi, bet pasta nodaļa — Lūznava. Muižu ietver ļoti skaists parks ar septiņiem mākslīgi veidotiem dīķiem. 1945. gadā ēkā bija izvietots Rēzeknes Lauksaimniecības tehnikums, bet no 1957. gada tā nosaukums bija Maltas zooveterinārais tehnikums. Pēc tam to pārdēvēja par Friča Roziņa Maltas sovhoztehnikumu, vēlāk — Lūznavas Lauksaimniecības tehnikumu. 50. gados Kārlis Krūmiņš uz Lūznavas muižas pili mēroja ceļu kā tehnikuma audzēknis.
Tagad mācību iestādei uzcelta jauna ēka, bet vecajā pilī darbojas pagasta bibliotēka. Ar lielu interesi koknesietis seko līdzi kādreizējās muižas pils pārvērtībām, un pēdējā labā ziņa, ko viņš izlasījis, — vienā no muižas spārniem izveidota lūgšanu kapela. Tehnikuma laikā tajā bija ierīkota sporta zāle. Tuvākā baznīca no Lūznavas bija septiņu kilometru attālumā — Zosnā. Pašreiz muižas ēku rekonstruē, saglabājot iepriekšējo izskatu. Apmeklētājiem to atvērs 2015. gada aprīlī.
Otrajā fotoattēlā redzama Dievmātes (Madonnas) skulptūra parkā. Padomju laikā to nogāza un nogremdēja tuvējā dīķī. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tā tika izcelta un novietota iepriekšējā vietā parkā. ◆
