Kooperatīvās sabiedrības “Latraps” topošā graudu pirmapstrādes kompleksa pamatos vakar svinīgi iebetonēja vēlējumu kapsulu. Par godu šim notikumam kuplā skaitā bija sapulcējušies viesi — zemnieki — kooperatīva biedri, pašvaldības un dažādu saistīto uzņēmumu pārstāvji, kuri kapsulā ievietoja arī eiro monētas un izteiktos laba vēlējumus.
Sola atjaunot ceļu
“Priecājos, ka šīgada pirmajā pavasarīgajā dienā esat šeit un kopā ievietosim vēstījumu,” teica Edgars Ruža, “Latraps” izpilddirektors. “Gribu atgādināt, ka šis objekts, ko tagad sākam veidot un attīstīt, ir mūsu — kooperatīva biedru — kopīgais. Tā ir ražošanas vieta, kas strādās mums visiem.”
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pašvaldības un iedzīvotāju vārdā pateicās “Latraps” pārstāvjiem par izvēli būvēt kompleksu Aizkrauklē. “Varam solīt, ka jaunajā Eiropas Savienības finanšu līdzekļu plānošanas periodā, piesaistot Eiropas naudu, iespējams, tuvāko triju gadu laikā šo ielu, kas ved līdz uzņēmuma teritorijai, varētu atjaunot.”
Edgars Ruža nolasīja vēlējumus, ko ievietoja kapsulā: “Lai šis stūrakmens nav tikai “Latraps”, bet visa Aizkraukles reģiona zemnieku labklājības pamatakmens!”, “Lai uzņēmums spētu strādāt vēl daudzas paaudzes!”, “Pilnu klēti, atsaucīgus zemniekus un tālāku attīstību!” “Tam labam būs augt!” un citus.
“Latraps” izpilddirektors atgādināja, ka pavisam drīz — 9. maijā — uzņēmumam aprit 15 gadu. Šajā dienā visi “Latraps” biedri aicināti uz Eleju, kur norisināsies Lauku diena — pasākums ar tehnikas demonstrējumiem un balle.
Pirmo kārtu pabeigs līdz ražas novākšanai
“Vairākus gadus pētījām, analizējām, kuru vietu izvēlēties uzņēmuma turpmākai attīstībai, līdz izvēle krita par labu Aizkrauklei,” stāsta Edgars Ruža. “Būvdarbus veic uzņēmums “Mītavas celtnieks”, un viņi šobrīd sola, ka līdz augustam, kad kombaini sāks darbu druvās, būsim gatavi pieņemt graudus. Pilnībā kompleksu plānots pabeigt nākamgad.”
“Latraps” ražošanas vadītājs Mārtiņš Dauksts piebilst, ka vietas izvēli noteica arī lielo zemnieku saimniecību skaits reģionā. Turklāt Aizkrauklē bija viens no obligātajiem priekšnoteikumiem kompleksa būvei — dzelzceļš. Graudus transportējot ar automašīnām, izmaksas tiek ievērojami palielinātas, lētāk ir izmantot dzelzceļu.
“Topošajā kompleksā notiks graudu pirmapstrāde — žāvēšana, tīrīšana, uzglabāšana. Te būs arī birojs, neliela noliktava lauksaimniecības ķīmijai, tiks veikta minerālmēslu pārkraušana,” stāsta ražošanas vadītājs. “Iespējams, nākotnē šeit pārdosim arī lauksaimniecības tehniku, jo esam vairāku Eiropas lauksaimniecības tehnikas firmu pārstāvji.”
Uzņēmuma filiālē Aizkrauklē paredzēts nodarbināt līdz desmit cilvēku, un tās vadītājs ir aizkrauklietis Igors Ribinskis. Būs vajadzīgi kaltes meistari, cilvēki darbam laboratorijā, vajadzēs strādniekus smagāku darbu veikšanai. “Darbiniekus vēl neesam sākuši meklēt, domāju, ka ar to nebūs problēmu,” teic Mārtiņš Dauksts.
Saruks garās rindas
Topošo jaunieguvumu pozitīvi novērtē Pļaviņu novada zemnieks Ansis Saliņš, z/s “Iesalnieki — 1” vadītājs. “Graudu kaltēšanas jauda Latvijā ir pietiekama, taču problemātiskas ir graudu uzglabāšanas iespējas. Šī iemesla dēļ aptuveni trešā daļa graudu jāeksportē jau augustā. Zinot to, ka Latvijas zemniekiem uzglabāšanas kapacitāte ir nepietiekama, uzpircēji var spekulēt ar cenu. Tas rada zaudējumus Latvijas zemniekiem. Pārdodot graudus decembrī, par tonnu varētu saņemt lielāku samaksu nekā augustā. Tāpēc uzglabāšanas iespējas ir ļoti svarīgas,” atzīst Ansis Saliņš. “Izvēlētā graudu pirmapstrādes vieta ir laba arī Sēlijas zemniekiem. Transportēšanas iespēja pa dzelzceļu izmaksu ziņā ir daudz izdevīgāka, nekā izmantojot automašīnas. Viens no tiešajiem ieguvumiem — nebūs jāgaida garās rindās, graudus nododot. Piemēram, pagājušajā rudenī pēc lietavām, tiklīdz varēja atsākt kult, ar graudu kravām vajadzēja gaidīt rindā pat visu dienu. Ir vēl, protams, citi ieguvumi — tepat būs minerālmēsli, noliktava augu aizsardzības līdzekļiem. Vajadzības gadījumā varēs ātri reaģēt. Zemnieki darbus un nepieciešamos resursus lielākoties saplāno, taču daba veic izmaiņas, ko nevaram paredzēt, un tad ir labi, ja vajadzīgo var iegādāties tepat uz vietas.”
Fakts
“Latraps” dibināts 2000. gadā Elejā. Kooperatīvā iekļauto saimniecību apstrādājamās platības ir no 20 līdz 6000 hektāru. Patlaban kooperatīvā ir 729 biedri un 34 biedru kandidāti. Uzņēmums eksportē apmēram 80% iepirkto graudu.
Uzziņa
Kooperatīva “Latraps” darbības jomas ir biedru apgāde ar ražošanai nepieciešamajām izejvielām, graudu un rapša pirmapstrāde un uzglabāšana, graudu un rapša realizācija, lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība, kā arī serviss un rezerves daļu sagāde, rapša eļļas spiešana, biodegvielas ražošana no kooperatīva biedru izaudzētā rapša.
