Šogad maija pirmās dienas ir tikpat siltas un saulainas kā toreiz, pirms 18 gadiem.
Šogad maija pirmās dienas ir tikpat siltas un saulainas kā toreiz, pirms 18 gadiem. Arī tad jau krāšņi ziedēja narcises un tulpes, kā baltas kupenas ziedos slīga Kaukāza plūmes un vērās vaļā ķiršu koku pumpuri. Daba it kā aicināja mosties arī cilvēkus. Un mēs bijām tam noskaņoti. Kaut norūpējušies un neziņas trīsu pārņemti, gaidījām un ļoti cerējām, ka TAS notiks. Tūlīt vērsies vaļā Augstākās Padomes ēkas durvis, un tauta sagaidīs savus varoņus — deputātus, kuri nebaidoties nobalsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju. Neviens toreiz vēl nezināja, ar ko tas viss mums beigsies.
To skatu vakara “Panorāmā” atcerēšos mūžam — ziedus sieviešu rokās, asaras sagaidītāju acīs un smaidīgos, nedaudz nogurušos deputātus, vēl īsti neapjautušus, ko īsti viņi ir izdarījuši. Pirms vairākiem gadiem 4. maijā jau rakstīju redakcijas slejā par to, kur toreiz sagaidīju šo Latvijai tik nozīmīgo notikumu. Un nav jau man nekā jauna, ko pavēstīt, jo viss acu priekšā ir tikpat spilgti kā toreiz: mēs, grupiņa “Staburaga” darbinieku, izbraukuši nedaudz nosvinēt 5. maijā noteikto Preses dienu, sēžam “Retrobāra” pagrabiņā Pļaviņās, uz galda — radioaparāts, un mēs, aizturējuši elpu, gaidām, kad dzirdēsim svarīgo vēsti.
Mēs to sagaidījām, cēlāmies kājās, apkampāmies un apsveicām viens otru, it kā paši būtu paveikuši varoņdarbu. Nekas tobrīd nelikās nozīmīgāks un vērtīgāks. Arī tad, ja kāds piesolītu miljonu, lai tikai atsakāmies no brīvības, man liekas, neviens to nepieņemtu. Bija cits laiks, citas vērtības. Cilvēki it kā tie paši, bet savādāki. Nebija vēl piedzīvots tas viss, kas ar mums pa šiem gadiem noticis.
Cilvēkam, sasniedzot pilngadību, viss, šķiet, vēl tikai priekšā. Un valstij? Kāds teiks — tāpat, cits — ka vēl knauķu vecums un jālūdz Eiropas “pieaugušie”, lai pamāca dzīvot un degunu noslaucīt. Katrs gads, ko valsts aizvada ar brīvības un neatkarības karogu mastā, ir kā zelta dukāts gadsimtu krātuvītē. Mums arvien jājūtas laimīgiem, ka esam to nodzīvojuši. Katru gadu no jauna.
