Valija Zeltiņa no Aizkraukles 15 gadu vecumā devusi solījumu tēvam, ka viņai būs gari mati. To viņa visu mūžu ievērojusi un uzskata, ka gari mati ir sievietes rota un svētība.
Valija Zeltiņa no Aizkraukles 15 gadu vecumā devusi solījumu tēvam, ka viņai būs gari mati. To viņa visu mūžu ievērojusi un uzskata, ka gari mati ir sievietes rota un svētība.
“Es piedzimu gariem matiem, bet tie bija gaiši,” stāsta Valijas kundze. “Ģimenē bijām desmit bērnu — sešas māsas un četri brāļi. Visām māsām allaž bija gari mati, arī mātei, kura mums mācīja par matiem vienmēr rūpēties.”
Valijas kundzes mati sniedzas pāri viduklim, tie aizvien ir tumši un biezi. Viņa smej, ka garie mati tomēr esot audzēti arī taupības dēļ, jo neesot jātērē nauda frizierim. Valijas kundze apmeklējusi speciālus kursus un iemācījusies frizūras sev veidot pati. Reiz pamēģinājusi garajos matos ielikt ilgviļņus, bet smaguma dēļ mati ātri iztaisnojušies, un no lokām nebijis ne vēsts.
“Reiz veikalā, raugoties uz manu virs galvas savīto mati pīni, viena pārdevēja otrai noteica — tā taču parūka! Nākamajā dienā speciāli devos uz veikalu vaļējiem matiem, lai redz, ka tomēr dabīgie,” stāsta Valijas kundze.
Bize sievietei reiz izglābusi dzīvību. Viņa slīkusi, un glābējs paspējis satvert aiz matu pīnes un izvilkt krastā.
Viņa atklāj arī savu īpašo veselīgu matu recepti: “Vispirms matus mazgāju ar veļas ziepēm, tad ar labu šampūnu. No rīta iemasēju matos balzamu, kurš domāts sausiem matiem un nav jāizskalo.”
