Kokneses pagastā kopš pagājušā gada rudens aktīvi darbojas pensionāru klubiņš “Pīlādzītis”, kuru vada septiņu cilvēku valde.
Kokneses pagastā kopš pagājušā gada rudens aktīvi darbojas pensionāru klubiņš “Pīlādzītis”, kuru vada septiņu cilvēku valde. Materiālus par klubiņa plāniem un paveikto apkopo valdes locekle Rita Liepiņa. Kaut gan nav pagājis pat gads, taču mazais “Pīlādzītis” jau krietni “paaudzies”, un par to prieks visiem, īpaši Ritas kundzei, kura ar klubiņa darbu ļoti lepojas.
— Pagājušā gada Mārtiņdienā pensionāru sapulcē grupa koknesiešu ierosināja dibināt savu klubiņu, kuru pēc ilgām pārdomām nosaucām par “Pīlādzīti”. Neviens tā vadību neuzņēmās, tāpēc ievēlējām septiņu cilvēku valdi, kuras dalībniekiem katram ir savs pienākums klubiņa darba organizēšanā. Pensionāri joko, ka mūsu klubiņš turoties uz trijiem vaļiem: es rakstu pasākumu scenārijus un aprakstus par notikušajiem sarīkojumiem, izstādes rīko Emīlija Lancmane, bet Andrejs Balodis organizē jubilāru sveikšanu. Mēs apsveicam visus no 80 gadu vecuma, — stāsta Ritas kundze.
Lai zinātu, kā strādāt, koknesieši pieredzes meklējumos apciemoja Madonas pensionārus un nolēma abpusēji sadarboties. Jauki pasākumi bija Ziemassvētkos un Zvaigznes dienā, kurā sarīkojums bija veltīts vecmāmiņām un mazbērniem. Kafijas galds ar pašu gatavotajiem salātiem “Pīlādzīša” biedriem bija 8. martā, bet īpaši skaisti bija Mātes dienā rīkotie ģimenes svētki. Tajos 48 dažādu rokdarbu darinātāji koknesiešus iepriecināja ar savu darbu izstādi. Organizēti arī citi interesanti saieti.
Tagad Kokneses pensionāri 18. jūlijā plāno doties ekskursijā uz slavenā barona Minhauzena zemi.
— Nav laika domāt par slimošanu vai kādām citām rūpēm, jo ir tik patīkami sanākt kopā mums, cilvēkiem cienījamos gados, un justies labi. Mūsu vēlēšanās ir, lai no mazā “Pīlādzīša” ar laiku izaugtu liels koks, — teic Rita Liepiņa.
Pati Rita Liepiņa ir pensionēta skolotāja, divu bērnu māte un septiņu mazbērnu vecmāmiņa. Visu mūžu dziedājusi koros un organizējusi dažādus pasākumus, bet pēdējos septiņus gadus kļuvusi par koknesieti. — Esmu znota mājas “atslēga”, — joko dzīvespriecīgā kundze.
Viņa gan nekad nav viena, jo pie vecmāmiņas bieži ir mazmeitas.
Savukārt sunīte Ripiņa, kuru Ritas kundze paņēma no Jēkabpils dzīvnieku patversmes, savu jauno saimnieci dievina, neatkāpjas no viņas ne soli.
