Sestdien Doma laukums bija pārpildīts ar sešiem tūkstošiem nabagu no visas valsts!
Sestdien Doma laukums bija pārpildīts ar sešiem tūkstošiem nabagu no visas valsts! Uzskatu, ka tas ir tikai sākums plašākiem protestiem pret valdošās koalīcijas noziedzīgo darbību, kas vērsta pret savu tautu. Tas ir īsts genocīds. Latvijas Krimināllikuma 71. pants skaidro, ka genocīds ir tīša darbība nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu sociālu grupu, tīši radot viņiem tādus dzīves apstākļus, kuri pilnīgi vai daļēji šos cilvēkus fiziski iznīcina. Sods par šādu rīcību ir mūža ieslodzījums vai cietumsods līdz divdesmit gadiem. Ņemot vērā mūsu valdības apzinātu genocīdu pret savas valsts iedzīvotājiem, aicinu valdību labprātīgi doties uz Matīsa cietumu un pavadīt tur savas dzīves atlikušās dienas!
Tā kā šis Ministru kabinets ir tik gļēvs un tik tālu no savas tautas ikdienas izdzīvošanas apstākļiem, esmu pārliecināts, ka viņi turpinās izvairīties no saskarsmes ar plebejiem, jo Latvijas iedzīvotāji mūsu “varenajiem” interesē tikai pirms vēlēšanām.
Kā pierādījumu valdības prettiesiskajai rīcībai var minēt 2006. gada valsts budžeta projektu. Viena no budžeta projekta prioritātēm 9,2 miljonu latu apmērā ir valsts pārvaldes institucionālās kapacitātes nodrošināšana. Naudu paredz Valsts amatu kataloga projekta realizācijai. Šāds katalogs ir izstrādāts, lai ieviestu vienotu valsts sektorā nodarbināto darba samaksas sistēmu. Tad atalgojums varētu sasniegt 75—80% no privātā sektora atalgojuma atbilstošajos amatos. Darba samaksas reformas ieviešana plānota pakāpeniski piecu gadu laikā, sākot ar 2006. gadu. Bez šaubām, valsts pārvaldes institucionālā kapacitāte ir jāpaaugstina, tomēr uzskatu, ka šādā veidā uzlabosies tikai valsts sektorā nodarbināto atalgojums. Tas, protams, ir ļoti labi, taču šādai sistēmai ir vairāki būtiski trūkumi.
Pirmkārt, tā neuzlabos valsts pārvaldē nodarbināto personu sniegto pakalpojumu kvalitāti. Lai valsts sniegtie pakalpojumi būtu augstvērtīgas raudzes, valsts pārvaldē vajag ieviest privātā biznesa pamatprincipu, proti, klients (valsts pārvaldes pakalpojuma saņēmējs) ir karalis! Gluži kā privātajā sektorā, arī valsts sektorā nepieciešama orientācija uz darba rezultātiem, nevis darba procesu. Piemēram, ierēdņu saražotie papīru kalni Latvijas iedzīvotājiem ir pilnīgi vienaldzīgi, jo cilvēkus interesē birokrātu darba rezultāts, nevis tas, ka ierēdņi savos krēslos atsēž astoņas stundas dienā un deldē bikses.
Otrkārt, jārada konkurence arī valsts sektorā nodarbinātajiem cilvēkiem. Labākajiem darbiniekiem jāsaņem lielāks atalgojums, nevis vienādi ar kolēģi, kurš slinko un nepilda savus darba pienākumus.
Treškārt, valsts sektora iestāžu vadītājiem jākļūst profesionālākiem un jābūt atvērtiem pret padoto pašiniciatīvu un racionālajiem ierosinājumiem.
