Māra (37), skolotāja
Izaugu parastā vidusmēra ģimenē. Biju pirmais bērns jauniem vecākiem nepilnu gadu pēc kāzām, omēm, vecvecmāmiņām un mātes māsas bērniem apkārt vienā mājā, tāpēc par uzmanības trūkumu un garlaicību sūdzēties nevarēju. Lai gan tajā laikā īpaši nepopularizēja ciešu fizisku kontaktu, apskāvienus starp vecākiem un bērniem, kā arī mīļus, iedrošinošus vārdus, par ko tagad atgādina katrā psiholoģijas žurnālā, es tomēr bez visa tā jutos īpaša un lolota. To panāca mammas un tēta attieksme, ka es savos dažos gadiņos kaut ko nozīmēju, ka man sanāk un izdodas.
Vairāk laika pavadīju kopā ar mammu. Viņa strādāja pusslodzi, pārējo laiku viņa ņēma mani līdzi uz dārzu, kas bija ne tikai dzīves nepieciešamība, bet arī mammas vaļasprieks. Viņa man ļoti mācīja kārtību. Jau savā dzīvē esot, šad tad pieķeru sevi, vai tikai neesmu aizmirsusi nomazgāt traukus un iztīrīt istabu. Cept pīrāgus, šūt un lāpīt gan mamma man tā arī neiemācīja.
Lai gan sirsnīgas un vaļsirdīgas sarunas bērnībā un pusaudzes gados neraisījām, ar mammu tomēr esam palikušas labas draudzenes. Regulāri sazināmies, papļāpājam par dzīvi un personīgiem notikumiem.
Savukārt tēvu bērnībā redzēju retāk. Viņš kolhozā strādāja vadošā amatā un bija burtiski iekrauts darbos. Jāatzīst, ka tēta man pietrūka. Man nepietika tikai ar vienmēr nopucētām kurpēm, pāris kopā nodejotām dejām ballē, aizvešanu uz pulciņiem un atvešanu atpakaļ. Gribēju lielāku ieinteresētību un sarunas. Tas atsaucies arī šodienā — sēžam pie viena galda, bet īsti nav par ko runāt… Tomēr zinu, ka viņš lepojas ar mani, un tas man ļoti palīdz.
Mēdz teikt, ka meitas parasti izvēlas sev vīrus, kas līdzinās tēviem. Iespējams, tā arī ir, bet esmu ievērojusi vēl citu tendenci — vēlētos, lai vīrs savā raksturā un rīcībā tomēr vairāk viņu atgādinātu, jo tas gandrīz pieņemts par normu, ka, piemēram, vīri un tēti sestdienās cep pankūkas un klāj īpašu brokastu galdu, kā tas bija manā bērnībā!
Meitu audzinām paši. Es tomēr cenšos īstenot šo fiziskā kontakta un iedrošinošo vārdu modeli, un redzu, ka tas strādā. Meitiņa uzplaukst kā zieds un arī gūst labākus panākumus mācībās. Viņa nav īpaši liela pļāpa, tāpēc nākas gudri provocēt meitu dažādām sarunām, un arī šajā jomā viņa aizvien vairāk atraisās. Īpaši priecājos, noskatoties meitas un vīra attiecībās. Viņš ir tik foršs tētis, kurš ar meitu gan padauzās, gan pacietīgi palīdz mācībās, kad tas nepieciešams. Meita pie viņa līp kā dadzītis, un ceru, ka tas palīdzēs dzīvē izvēlēties īsto puisi. ?
