Vietalvas pagasta zemnieku saimniecībā “Lejas Kaivēni” jau 16 gadu saimnieko Gita un Paulis Jeseri un nodarbojas ar piena un gaļas lopkopību.
Vietalvas pagasta zemnieku saimniecībā “Lejas Kaivēni” jau 16 gadu saimnieko Gita un Paulis Jeseri un nodarbojas ar piena un gaļas lopkopību.
— Šajās mājās savlaik dzīvoja mans vectēvs, — saka Jesera kungs. — Arī viņam piederēja ferma, kuru kolhozu laikos bija jāatdod. Mūra ēkai nolēma mainīt jumtu, esošo nojauca un pameta. Kad atnācām te saimniekot, no kādreiz lepnās kūts bija palikušas vien nātrēs un krūmos ieaugušas mūra sienas. Šajos gados daudz darīts, lai visu atjaunotu un sakārtotu. Citi saimnieki plāno celt jaunas un lielas kūtis, taču mēs ar sievu nolēmām saimniecību vairāk nepalielināt, tikai modernizēt.
Tomēr saimnieks sapņo par angāru lauksaimniecības tehnikai — grēks to augu gadu turēt zem klajas debess.
Nesen uzcelta jauna piena māja un ierīkots modernāks pienavads. Vecais savu laiku jau bija nokalpojis. Jaunās ierīces ievērojami atvieglo darbu un uzlabo piena kvalitāti. Lielākā daļa tehnikas iegādāta par Eiropas Savienības naudu. Lai to iegūtu, gan jāraksta daudz dažādu dokumentu, gan jācīnās ar birokrātiem, taču ieguvums ir tā vērts.
— Sākumā klājās pavisam grūti, kamēr iemācījāmies, kā pareizi jānoformē dokumenti, — atklāj saimnieks. — Ļoti kaitina daudzu ierēdņu nevērīgā attieksme pret zemniekiem. Viņi laikam domā, ka mēs dzīvojam nevis laukos, bet kaut kur netālu, otrā ielas pusē. Kāpēc, pārbaudot dokumentus, tos nevar izlasīt un norādīt kļūdas? Pats ne reizi vien esmu vedis vienu un to pašu dokumentu vairākas reizes, katrreiz izlabojot tikai vienu kļūdu.
Šobrīd Jeseru saimniecībā ir 36 liellopi, tajā skaitā 19 “Latvijas brūnās” šķirnes slaucamo govju. Vidēji no govs gadā izslauc aptuveni 6000 kilogramu piena. Ar kooperatīva “Bites” starpniecību pienu pārdod Rīgas piena kombinātam. Liellopus audzē arī gaļai.
— Piena lopkopība ir stabila nozare, — saka Gita Jesere. — Ienākumi ir prognozējami, un to pietiek, lai saimniekotu. Subsīdijas izmantojam straujākai saimniecības attīstīšanai un tehnikas iegādei.
Šogad problēmas radīja sausā vasara. Izslaukums dienā samazinājās par 100 litriem, un katra diena radīja 20 latu lielus zaudējumus. Labi, ka ganības ir pietiekami plašas un barības netrūka. Arī lopbarību izdevās sagatavot pietiekamā daudzumā, mums ziemā problēmu nebūs.
“Lejas Kaivēnos” paši audzē arī spēkbarību. Ir visa graudaudzēšanai domātā tehnika. Ja tās nebūtu, spēkbarību būtu izdevīgāk pirkt. Nākamajam gadam 14 hektāros iesēti ziemas kvieši, kuriem jau spilgti zaļš zelmenis. Pavasarī 30 hektāros sēs vasarājus.
Uzskata, ka tiem, kuri nodarbojas ar piena lopkopību, nekam citam laika vairs neatliek. Jeseri smaidot atzīst, ka tā gluži nav. Bērni jau paaugušies, un viņiem droši uz nedēļu var uzticēt saimniekošanu. Šovasar bijuši ceļojumā Itālijā. Redzējuši Alpu kalnus, Venēciju un Romu. Nākamajā vasarā plānots brauciens uz Horvātiju.
— Bez atpūtas iztikt nevar, — atzīst saimnieki. — Pēc tam darbs sokas daudz labāk, turklāt ceļojot var redzēt, kā saimnieko cilvēki citās zemēs. Ļoti patika sakoptie lauki Austrijā un Itālijā. Arī pie mums tā vajadzētu. Tikai zeme kā nākas jāiekopj.
