Es šogad savā dzimšanas dienā nolēmu pārkārtoties, galveno vērību pievēršot taupības režīmam.
Es šogad savā dzimšanas dienā nolēmu pārkārtoties, galveno vērību pievēršot taupības režīmam. Protams, to es nevienam īpaši nereklamēju. Neiešu jau lepnību zaudēt tāpēc vien, ka mans finansiālais kuģis uzskrējis uz sēkļa.
Pirmais solis taupības operācijas sākšanai bija pareiza dzimšanas dienas svinību laika izvēle. Es jau iepiekš visiem uzrakstīju vēstulīti, ka manas dzimšanas dienas svinības notiks darbdienā ap pusdienlaiku. Piemetināju arī, ka nedusmošos, ja lūgtais viesis neieradīsies, pietiks ar sveicienu dāvanas veidā. Kā jau biju prognozējusi, no tālajiem radiem neviens neieradās — esot jāstrādā. Nu bet skopuļi gan baigie — dāvanu neviens neatsūtīja. Bet nekas, man vismaz sirdsapziņa tīra — nevienu radiņu nebiju aizmirsusi.
Rozālija gan bija paņēmusi brīvdienu un klāt bija jau pusstundu pirms noteiktā laika. Droši vien baigi ēst gribējās. Es jau noteicu laiku pēc pusdienām, lai tās var paēst mājās, bet nē — ēda it kā divas dienas būtu manām svinībām gatavojusies.
Tortē šogad iededzināju tikai vienu svecīti — nav jau jēgas tik daudz dedzināt, cik man gadu, turklāt man torte bija maziņa, un tajā nemaz visas nevarētu saspraust. Un otrkārt, es nemaz nevaru izdomāt tik daudz vēlēšanos, cik gadu. Tāpēc nolēmu — domāšu vienu, bet pamatīgu. Un izdomāju ar — lai valdība kredītus neapliek ar nodokļiem. Pagaidām mana vēlēšanās ir piepildījusies.
Izabella
